Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācija un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir vienojušās par kompromisu, un tagad ECB prezidents Mario Dragi sāk īstenot savu plānu - laikā "vismaz" līdz 2016. gada septembrim ECB iepumpēs Eirozonas valstu ekonomikās "vismaz" 1,1 triljonu (1100 miljardus!) eiro.

Eiro kurss, piemēram, pret dolāru jau ilgi pirms ECB paziņojuma pazeminājās tādos tempos, ka beidzot janvārī piespieda Šveici atbrīvot sava franka kursu no saistības ar eiro. Skaidrs, ka eiro kursa pazemināšana ir pilnīgi apzināta un plānveidīgi īstenota ECB politika.

Starp citu, ja lats būtu saglabāts, mums tagad tāpat kā Šveicē vai Dānijā būtu iespēja izvērtēt ECB politikas izdevīgumu un apsvērt nacionālās valūtas atbrīvošanu no piesaistes eiro. Zviedrijas krona ar eiro nav sasaistīta, un tās kursa dinamika var ietekmēt Dānijas lēmumu par viņu kronas piesaisti eiro.

Šo Skandināvijas valstu tautas varēja referendumos izlemt par savu nacionālo valūtu saglabāšanu. Mums šāda iespēja tika liegta, un tā notika ar Latvijas Bankas un tās prezidenta personisku atbalstu.

Latvijas Nākotnes Institūts sadarbībā ar SKDS veiktā aptaujā noskaidroja, ka vairāk nekā divas trešdaļas (!) - 70,1 procents respondentu uzskata, ka valdības un Latvijas Bankas vadības solītos labumus eiro nav atnesis...

Agrāk Latvijas Banka un tās vadītāji, ieskaitot Ilmāru Rimšēviču, skaļi un augstprātīgi jebkādos apstākļos atteicās pazemināt lata kursu. Tagad mūsu naudas kurss strauji pazeminās. Par tādu centrālās bankas politiku Latvijas ražotāji sapņoja deviņdesmitajos gados, kad mēģināja saglabāt daļu mūsu valsts rūpniecības.

"SWH Rīga" prezidents Ainārs Gulbis tolaik secināja: "Rūpniecība, kura varētu būt galvenā nozare, kas budžetā dod līdzekļus, Latvijas Bankas "brīnišķīgās" politikas dēļ ir iznīcināta".

Interesanti, ka Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, kurš sākumā kā Repšes vietnieka un vēlāk bankas vadītāja amatā divus gadu desmitus (!!!) kategoriski iebilda pret lata kursa pazemināšanu, tagad atbalsta un īsteno pilnīgi pretēju ECB politiku un praksi.

Rodas jautājums: kad LB prezidenta kungs darīja pareizi? Agrāk vai tagad? Un mazs papildjautājums: vai viņam vispār ir savs viedoklis un mugurkauls? Vai arī Latvijas Bankas politiku nosaka, piemēram, prezidenta mēnešalga un vējrādis uz ēkas jumta?

Jautājumi par straujo Latvijas Bankas politikas maiņu kļūst vēl nopietnāki, ja atceramies, kā Latvijas Banka savulaik arī kategoriski atteicās jebkādā formā kreditēt Latvijas ekonomiku un valdību. Tas neesot Centrālās bankas uzdevums. Pat smagas krīzes apstākļos.

Izrādās, ka Eirozonā tas ir gan Centrālās bankas uzdevums. Un ir ļoti ironiski, ka ECB politika tagad tiks īstenota arī caur Latvijas Banku. Caur iestādījumu, kas iepriekš divus gadu desmitus konsekventi un bravūrīgi darīja pilnīgi pretēji.

Šāda divu pilnīgi pretēju politiku īstenošana Latvijas Banku nebūt nekavē savā interneta lapā apgalvot: "Mūsu rīcība ir atbildīga un prognozējama."

Patiesībā jūsu rīcība, Latvijas Bankas dāmas un kungi, ir prognozējama vien tai ziņā, ka pilnīgi visu, ko ECB liks, jūs arī centīgi izpildīsiet. Pat tad, ja gadu desmitus būsiet darījuši un sabiedrībai izvērsti skaidrojuši pilnīgi pretējo.

Savukārt atbildības (ja nu kas) būs tieši tik, cik bija jau kopš laikiem, kad LB uzraudzīja "Banku Baltija" utt. Pie kā Latvijas ekonomiku un valsti noveda līdzšinējā LB politika, mēs labi zinām.

Ja Eiropas Centrālās bankas īstenotā politika gūs sekmes, Mario Dragi turpmāk Rīgā ar ziediem tiks sveikts kā cilvēks, kurš atbrīvoja mūs no ļaunajiem gobliniem, kuri desmitiem gadu nežēlīgi žņaudza un nīdēja Latvijas ekonomiku.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...