„Maxima”: ceram, ka mums nenāksies valstij samaksāt 2,36 miljonus eiro par atklāto nodokļu shēmu
PIETIEK23.05.2017.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
SIA Maxima Latvija cer, ka kompānijai tomēr nenāksies Latvijas valstij samaksāt uzņēmumam noteikto uzrēķinu sakarā ar atklāto nodokļu shēmu – vairāk nekā 2,36 miljonus eiro. Tas izriet no uzņēmuma gada pārskatā minētā, - šajā dokumentā pirmoreiz tika atklātas ziņas par šo nodokļu uzrēķinu, kaut Valsts ieņēmumu dienesta (VID) audits uzņēmumā noslēdzies jau 2015. gadā. Turklāt uzņēmums ir optimistisks – tam, visticamākais, izdošoties atgūt no Latvijas valsts arī tos 280 tūkstošus eiro, kas jau ir samaksāti.
„Tiek sagaidīts pilnībā atgūt papildu uzrēķināto summu 2 366 131 EUR vērtībā. Uz pārskata perioda beigām Sabiedrība bilancē ir atzinusi nodokļu aktīvu 280 727 EUR vērtībā, kas atbilst summai, kas samaksāta saskaņā ar maksājamu grafiku un kuru Sabiedrība vērtē kā atgūstamu,” – šādi Maxima Latvija vērtē iznākumu saistībā ar tā nodokļu shēmu, kas bija atklāta VID auditā.
Tiesa, arī līdz šim VID ir bijis maksimāli iejūtīgs pret SIA Maxima Latvija mēģinājumu valstij nodokļos nesamaksāt vairāk nekā 1,66 miljonus eiro. Kā atklāj uzņēmuma gada pārskats, lai gan Maxima nodokļu audits ir beidzies jau 2015. gadā, līdz pat šā gada sākumam VID uzņēmumam devis iespēju no tam uzrēķinātajiem 2,36 miljoniem eiro valstij samaksāt tikai 280 tūkstošus eiro.
„Uz 2016. gada 31. decembri, saskaņā ar maksājumu grafiku, Sabiedrība ir veikusi samaksu 280 727 EUR apmērā, savukārt atlikusī summa 2 085 404 EUR apmērā sastāv no īstermiņa maksājumiem 481 247 EUR vērtībā un ilgtermiņa maksājumiem 1 604 157 EUR vērtībā,” atklāts Maxima gada pārskatā.
Par šādu pretimnākšanu Maximas „optimizatori” var pateikties VID vadībai, - kā izrādās, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu papildu nodokļu saistības proporcionāli sadalītas no 2016.gada 27.jūnija līdz 2021.gadam 24.aprīlim. Tas nozīmē – kamēr „parastajiem” uzņēmumiem, kuriem tiek veikts uzrēķins, tā summa bieži vien tiek pieprasīta nekavējoties, uzņēmumam Maxima, kurš pagājušo gadu ir beidzis ar 11,98 miljonu eiro peļņu, valstij pienākošās summas nomaksai ir doti gandrīz pieci gadi.
Pietiek jau aprakstīja, ka gan VID, gan SIA Maxima Latvija ir noklusējuši faktu, ka jau pirms diviem gadiem šim mazumtirdzniecības uzņēmumam veiktajā nodokļu auditā ir konstatēts - Maxima ir mēģinājusi valstij nesamaksāt nodokļos vairāk nekā 1,66 miljonus eiro. Par to uzņēmumam noteikts kopējais nodokļu uzrēķins – 2,36 miljoni eiro.
Šis fakts pirmoreiz bija atklāts SIA Maxima Latvija jaunajā gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē. Tajā minēts, ka jau 2015. gadā ir ticis pabeigts 2014. gadā uzsāktais SIA Maxima Latvija nodokļu audits, kura ietvaros pārbaudīti 2011. un 2012. gadā veiktie franšīzes darījumi.
Audita rezultāti, kā atklāts gada pārskatā, liecinājuši, ka uzņēmums mēģinājis Latvijas valstij nodokļos nesamaksāt vairāk nekā 1,66 miljonus eiro, par ko tam arī noteikts uzrēķins, ieskaitot arī vērā ņemamu soda naudu un nokavējuma naudu.
„Audita noslēgumā Latvijas Valsts ieņēmumu dienests nolēma piemērot SIA Maxima Latvija papildu nodokļu saistības 2 366 131 EUR apmērā (tai skaita soda nauda 249 671 EUR un nokavējuma nauda 451 986 EUR),” atklāj uzņēmuma gada pārskats. Tas nozīmē, ka līdzekļu apjoms, ko uzņēmums mēģinājis noblēdīt valstij, ir bijis 1 664 474 eiro.
Kā rāda Lursoft datu bāze, abos gados – 2011. un 2012. gadā -, kad fiksēta Maxima nodokļu „optimizācija”, uzņēmums ir strādājis ar ievērojamu peļņu. 2011. gadā Maxima koncerna peļņa ir bijusi 1,63 miljoni latu, bet 2012. gadā – pat 14,25 miljoni latu.
VID vadība Pietiek nekādus skaidrojumus saistībā ar šo gadījumu sniegt joprojām nav spējusi vai vēlējusies.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
