Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Gunta Kuļbanska, RīgaTV 24 satura redaktore
02.05.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar uzrakstu “Vārds ir brīvs”. Kādā citā pētījumā par mediju brīvību minēts, ka Austrumeiropas mediji ir oligarhu ielenkumā. Komentējot situāciju Latvijā, jāuzsver, ka, lai arī daudz tiek diskutēts par vārda brīvību, savās izpausmēs un rīcības iespējās mediji kļūst aizvien brīvāki.

Mazie komercmediji ietekmēti netiek

Šobrīd, jau ilgāku laiku strādājot RīgaTV 24, varu novērtēt maza medija ar apdomīgi izvēlētu satura koncepciju priekšrocības – tam nav nepieciešami tik astronomiski lieli naudas resursi satura veidošanā un, iespējams, tieši šis aspekts mūs pasargā no apkārtējās - oligarhu vai politiskās ietekmes. Naudas ietekme izteiktāk izpaužas brīdī, kad satura veidošanai nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Latvijā ir skaitliski daudz mediju, ne visus iespējams uzturēt no valsts līdzekļiem, kas būtu viens no faktoriem, kas radītu mediju neatkarību, bet, reāli domājot, tas nav iespējams. Turklāt mazie mediji Latvijā gan vēl nav tādā attīstības pakāpē, lai spētu konkurēt ar lielajiem un ietekmīgajiem, līdz ar to arī interese ietekmēt šādu televīziju vai rakstošo mediju saturu nav tik liela. Agrākajā darba pieredzē mediju nozarē netieši nācās saskarties ar situācijām, kad žurnālisti ir ierobežoti, neļaujot publicēt konkrētas ziņas. Pati personīgi gan to neesmu piedzīvojusi.

No ārējās ietekmes iespējams izvairīties, ja tiek veidots tā sauktais dzīvais, tiešais saturs, kas arī neprasa tik lielus finansiālus ieguldījumus kā, piemēram pētnieciskā žurnālistika – tiešraižu formātā televīzijas studijā norisinās diskusija, bet domāšanas un vērtēšanas sadaļa tiek atstāta pašam skatītājam – to arī cenšamies realizēt!

Mediji kļūst arvien brīvāki

Starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas "Reportieri bez robežām" indeksa 2019. gadā 18. aprīli publicētie dati liecina, ka pēc preses brīvības jomas rādītājiem ierindojamies starp Lietuvu un Igauniju. Darbojoties komercmedijā, nekādu ietekmi vai ierobežojumus izjust nevar, esam brīvi savos darbos un idejās. Saturu nosakām mēs paši!

Sabiedrisko mediju lauciņā centieni ietekmēt noteikti jūtami vairāk. Šeit nav runa par medija uzpirkšanu, bet par viedokļu, interešu nodošanu plašākai sabiedrībai, ko daudzi gribētu izmantot. Lai arī sabiedriskie mediji teorētiski ir neatkarīgi, tieši tos visvairāk cenšas ietekmēt. Bet tomēr gribas teikt, ka mediji savās iespējās un darbībā kļūst arvien brīvāki. Kaut vai - ja salīdzinām ar laiku pirms 10, 20 vai 30 gadiem, medijiem, nenoliedzami, ir iespēja izpausties daudz brīvāk un ietekmēt daudz vairāk. Vēl viena nianse – Latvija ir maza, mēs visi viens otru pazīstam. Jābūt sava aroda profesionālim, lai darba attiecības nodalītu no personiskām. Jau no paša sākuma, sākot strādāt mediju nozarē, jāiemācās domāt kritiski un analizēt saņemto informāciju. Žurnālistam jābūt objektīvam informācijas filtram.

Satura veidošanas pamatā ir aktualitāte

Vienmēr aktuāls ir jautājums, ko rādīt skatītājam? RīgaTV 24 galvenokārt satura veidošana notiek, pamatojoties uz konkrētā brīža aktualitāti, tas ir pats būtiskākais kritērijs. Bieži vien no rīta nezinām, kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks vakarā sēdēs mūsu TV studijā un runās par kādu svaigu notikumu – bet tikai tā var nodrošināt aktualitāti – veidojot saturu reizē ar aktuālu procesu. Protams, jāņem vērā arī skatītāju intereses – mūsdienās arvien būtiskāk, lai satura izveidē piedalītos arī tie, kuri skatās šos raidījumus savos televizora ekrānos. Jāņem vērā, ka ir un vienmēr būs arī sabiedrības daļa, kuriem ļoti interesē dažādi šovi, izklaidējoši raidījumi, filmas un koncerti. Reitingi liecina, ka pieaug arī pieprasījums pēc dzīvā satura – pēc tā, kas notiek tieši tagad un šobrīd. Mediji, kas veido šādu saturu, pastāvēs ilgāk. Tehnoloģiju attīstība un interaktivitātes iespējas maina televīziju, jo skatītāji paši kļūst par programmas veidotājiem.

Ārvalstu propagandas ietekme

Lai gan arī mediju jomā strauji pieaug digitalizācijas ietekme, sekmējot jau pieminētā dzīvā satura veidošanos, tajā pašā laikā Latvijā joprojām ir reģioni, kuros skatītājiem ir pieejami vien daži TV kanāli. Vissarežģītākā situācija šajā ziņā ir pierobežā, kur cilvēkiem nākas lietot tos medijus, kuri ir pieejami. Ja runājam par TV, tad tie visbiežāk ir tieši Krievijas kanāli. Laika gaitā šiem skatītājiem izveidojas atšķirīgi uzskati un pasaules redzējums. Tā ir valstiska mēroga problēma - varam deklamēt, ka katram ir galva uz pleciem un iespēja spriest un domāt, taču ir gudrāk jāinformē un jāizglīto par to, kas ir pareizi, nevis tikai jāuzsver, kas ir nepareizi. Metodes, kuras tiek izmantotas ietekmes veidošanā, ir tik rafinētas un pārdomātas, ka nevaram prasīt no skatītāja tās atpazīt. Nianses pamanāmas gan filmās, gan TV raidījumos un ziņās. Lai to atspēkotu, ir jāpiedāvā alternatīva, jāieinteresē ar citu saturu un piedāvājumu, jāmeklē risinājumi, nevis tikai jānorāda uz nepilnībām un jāaizliedz.

Vadības groži jādod kādam no pašu vidus

Kvalitatīva apraide un cita veida mediju pieejamība visā Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Šajā kontekstā jāmin arī šobrīd aktuālais temats – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbība, kas, raugoties no malas, piemēram, uz LTV valdes konkursu, mudina uzdot jautājumus. Nevēlos nevienu analizēt vai novērtēt atbilstību kādam amatam, par to lai spriež nozares eksperti, bet jautājums: kad no lielā kritizētāju loka pieteiksies tiks izvirzīts kāds jomas profesionālis, kurš teiks – dodiet man iespēju, es izdarīšu, es varu!? Kritizēt vienmēr ir vieglāk, nekā rīkoties. Tomēr jāmeklē situācijas risinājums. Manuprāt, piemērots risinājums būtu, ja vadības grožus būtu gatavs uzņemties kāds no pašu vidus – profesionālis, kuram uzticas un respektē. Tas varētu saīsināt laiku, kas, meklējot atbilstošus speciālistus, tiek pavadīts neauglīgās diskusijās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...