Mēģina iebīdīt speciāli izveidotā NMPD amatā bēdīgi slaveno Robertu Fūrmani
Pietiek lasītājs09.04.2018.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Pa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) jau vairākas dienas klejo viena augsta ranga darbinieka vēstule NMPD direktorei Lienei Cipulei. Tas, kas šajā vēstulē ir aprakstīts, tiek darīts ar mērķi iebīdīt jaunā, speciāli izveidotā un pēc būtības nevajadzīgā amatā bijušo Zemgales reģionālā centra vadītāju Robertu Fūrmani (attēlā), par kuru, kā zināms, jau ir izrādījis interesi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktorei Lienei Cipulei - par NMP dienesta reorganizāciju
Cienījamā Cipules kundze!
Šā gada 8. janvārī, stājoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMP dienests) direktores amatā, esat vairākkārt paudusi viedokli par nepieciešamību pārveidot NMP dienesta struktūru.
Līdz šim esmu informēts par to, ka no šā gada 12. marta Katastrofu medicīnas centra vadītājs vairs nepilda NMP dienesta direktora vietnieka katastrofu medicīnas jautājumos pienākumus, kā arī vadības sanāksmēs esat informējusi, ka ir izveidots jauns amats - NMP dienesta direktora vietnieks NMP procesa vadības jautājumos.
Uzskatu, ka minēto amatu pārveidošana ir nepamatota, nelietderīga un var negatīvi ietekmēt NMP dienesta darba organizāciju gan ikdienā, gan ārkārtas medicīniskās situācijās.
Šobrīd katra vadošā amata pienākumu veicēja loma un darbības ir stingri reglamentētas NMP dienesta Ārkārtas situāciju vadības plānā, un, veicot jebkādas pārmaiņas NMP dienesta struktūrā un amatu sarakstā, ir jāpārskata un jāaktualizē visi iestādes iekšējie normatīvie akti.
Tāpat par nelietderīgu uzskatu jaunas amata vietas - direktora vietnieka NMP procesa vadības jautājumos izveidošanu. Minētā amata pienākumus jau šobrīd veic direktora vietnieks NMP jautājumos, Operatīvās vadības centra vadītājs un Medicīniskās kvalifikācijas un mācību centra vadītāji.
Jaunas amata vietas izveidošana ir klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes reformu plānā noteikto - nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu, turklāt, tā radīs ietekmi uz NMP dienesta budžetu - gadā šī amata pienākumu veicēja atalgojumam būs jātērē aptuveni 27 200 euro. Manā skatījumā tā ir nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana.
Gadījumā, ja esat konstatējusi, ka kādas NMP dienesta funkcijas netiek pildītas un nepieciešams veikt papildu pienākumus, aicinu Jūs tos uzticēt veikt esošo amatu pienākumu veicējiem, nevis mākslīgi veidot jaunu amatu. Papildus jau minētajam, esat iecerējusi veikt arī citas iestādes strukturālās izmaiņas, tāpēc, lūdzu Jūs rīkoties atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Ierosinot izmaiņas iestādes struktūrā, ir svarīgi koncentrēties uz mērķi, kas būtu sasniedzams. Iestādes vadītājam jābūt skaidrai atbildei uz jautājumu - kas ir tas efekts, kas ir jāsasniedz. Savukārt, lai nonāktu līdz izpratnei par pārmaiņu nepieciešamību, ir jāveic būtisks darba apjoms - funkciju un uzdevumu identificēšana, sasniedzamo mērķu un to galveno rādītāju definēšana, nepieciešamo resursu, tai skaitā iestādes struktūras, novērtējums, esošā snieguma novērtējums un priekšlikumu izstrāde vēlamā efekta sasniegšanai.
Tikai balstoties uz visaptverošu novērtējumu, ir iespējams objektīvi definēt iestādes darbībā sasniedzamos mērķus un galvenos rādītājus, kas raksturotu sasniegtā ietekmi - vai pārmaiņas veicina labākus iestādes darbības rezultātus un/vai resursu ietaupījumu.
Reorganizācija ir visaptverošs process, kurā tiek izveidota optimāla struktūra, lai nodrošinātu labāku iestādes kopējo sniegumu. Iekšējo reformu veikšanai nepieciešama prioritāšu un potenciālās pozitīvās ietekmes uz ilgtermiņa izaugsmi noteikšana - darīt vairāk, kvalitatīvāk, ar mazāku resursu ieguldījumu u.tml. Tāpat ir jābūt plāniem pakārtotām rīcības programmām.
Šādu iekšēju strukturālu izmaiņu veikšana nevar kļūt par reorganizācijas pašmērķi, bet gan tikai par līdzekli mērķu sasniegšanai. Līdz ar to iestādes struktūra tiek pakārtota iestādes funkcijām un noteiktajiem mērķiem. Tas nozīmē, ka pirms iestādes struktūras veidošanās ir jāapzina savas funkcijas un pienākumi, definējot konkrētus mērķus funkciju realizēšanai.
Pirms iekšējo reformu veikšanas ir jāidentificē, kāpēc esošais struktūras modelis nenodrošina funkciju realizēšanu un mērķu sasniegšanu efektīvākajā veidā, un jānosaka, kādas darbības ir jāveic un kas tiks sasniegts, veicot konkrētās izmaiņas.
Operatīvās vadības centra vadītājs Aleksejs Baranovs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
