Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016. gadā melos un dienesta stāvokļa izmantošanā pieķertais un šī iemesla dēļ no veselības ministra amata atlaistais Guntis Belēvičs tagad, nepilnus divus gadus vēlāk ir oficiāli pieteicies, lai kļūtu par visu Latvijas uzņēmēju pārstāvi un aizstāvi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja postenī.

LTRK ir viena no vecākajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām, tā ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura apvieno vairāk nekā 2000 biedrus, tajā skaitā uzņēmumus, nozaru asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubus un citas uzņēmēju apvienības.

Ja izdotos Belēviča plāns 20. martā paredzētajās vēlēšanās kļūt par šīs organizācijas vadītāju, viņš atgūtu līdz ar ministra amatu zaudētās iespējas ietekmēt valstiskus lēmumus, tostarp tādus, kas skar viņa ģimenes farmācijas biznesu. Kā LTRK vadītājam viņam būtu iespēja pārstāvēt organizāciju valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs, citās institūcijās, kā arī starptautiskajos forumos, ārvalstu, nevaldību, starpvalstu un starptautiskajās ekonomiskajās un citās organizācijas.

„Skaudra mācība, kas atstās iespaidu uz visu dzīvi,” – tā 2016. gada 10. jūnijā, paziņojot par demisiju, žurnālistiem notikušo raksturoja Belēvičs. Taču šī nožēla nebija patiesa: jau pēc demisijas ministrs bija paklusām centies panākt, lai šis gadījums par „skaudru mācību” kļūtu tiem, kuri atļāvās publiskot ziņas par to, ko viņš pats dēvē par savu „personas veselības stāvokli”.

„Reizēm esmu lētticīgs un naivs, kas man liek uzkāpt uz grābekļiem. Radusies situācija man ir skaudra mācība, kas atstās iespaidu uz visu dzīvi,” – tā pēc tam, kad bija atklājusies patiesība par viņa meliem saistībā ar „neoficiālu” Latvijas Onkoloģijas centra apmeklējumu un nenozīmīgu medicīnisku manipulāciju veikšanu bez „parastajiem” pacientiem noteiktajām rindām un kvotām, paziņoja demisionējušais ministrs.

Taču Belēviča turpmākā rīcība lika šaubīties par to, ka viņš tiešām justu nožēlu par notikušo un izprastu savu nodarījumu. Tieši pretēji – izrādījās, ka veselības ministra un arī Saeimas deputāta statusu zaudējušais ekspolitiķis paslepus bija veicis darbības, lai iebiedētu potenciālos trauksmes cēlējus vai arī mēģinātu atriebties saviem atmaskotājiem.

Jau drīz pēc demisijas un atziņām par „skaudro mācību” bijušais politiķis bija vērsies ar iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēs, apgalvojot, ka par viņu un viņam „pa blatu”, apejot „parastajiem cilvēkiem” paredzēto rindu, nogriezto „pumpu” esot publiskotas neizpaužamas ziņas, kas ir Krimināllikumā minēts noziedzīgs nodarījums.

Krimināllikuma pašreizējā redakcija nosaka, ka ir iespējams saukt pie atbildības par „neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu”, ja izpaudēja ir „persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu”. Tas nozīmēja, ka Belēvičam nebija reālu iespēju panākt kriminālprocesa panākšanu pret žurnālistiem, kuri aprakstījuši viņa privāto vizīti Onkoloģijas centrā, taču šādā veidā viņš varēja vismaz mēģināt atriebties tiem informācijas avotiem – trauksmes cēlējiem, kas medijiem bija darījuši zināmus faktus par viņa „pumpas epopeju”.

Vēršanās policijā ar iesniegumiem un citās tiesībsargāšanas iestādēs gan arī ministra pilnvaru laikā ir bijusi Belēviča aizraušanās. Tā, piemēram, 2015. gada rudenī Valsts policijā tika izvērtēti vismaz trīs toreizējā veselības ministra iesniegumi, pēc kuru izskatīšanas tika atteikts sākt kriminālprocesus.

Tajos bija izteikta pārliecība, ka mediju publikācijas, kurās atspoguļots Belēviču ģimenes apjomīgais farmācijas tirdzniecības bizness, ģimenes galvas vēsturiskā saistība ar šo biznesu un vēlākie interešu konflikti, esot mērķtiecīgs nelabvēļu darbs, lai nepieļautu veselības ministra valstisko nodomu īstenošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft