Mēs jau reiz tādā iekārtā dzīvojām, kur svarīga bija partijas biedra karte, nevis tavi darbi vai kvalitātes...
Egils Helmanis01.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mazliet vēlos pafilosofēt par dubultmorāles tēmu. Par to pēdējā laikā man bieži nākas aizdomāties. Laikam jau ir zināma taisnība - kādi valdnieki, tādi tikumi. “Vienotība” kā valdošie, demonstrē dubultomorāli valsts politikā, savukārt mazāki izpildītāji – katrs savā līmenī.
Man ļoti nepatīk šī tendence. Aizvien biežāk redzam, ka par vienu un to pašu darbību vai bezdarbību divi cilvēki mūsu sabiedrībā var rēķināties ar diametrāli pretējām sekām.
Spilgtākais piemērs ir Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas. Kūtra neapstiprināšana un Mieriņas ievēlēšana. Abi bija pauduši identisku viedokli – pozitīvi izteikušies par Aivaru Lembergu kā labu saimnieku. Bet cik ļoti atšķīrās mediju un viedokļu veidotāju rekcija! Kūtris tika divkārt pazemots, atvainojās, tad atvainojās, ka atvainojies un pie amata netika. Mieriņas kundze – bez jebkādiem šķēršļiem vai reakcijas tika iebalsota augstajā amatā.
Es šeit nespriežu par viņu izteikumu būtību, bet par faktu, ka cilvēka, kura izteikumu dēļ viņu neievēl, vietā ieceļ citu, kurš publiski paudis tieši tās pašas tēzes. Pat vēl niansētāk un uzsvērtāk.
No šīs pašas sērijas, tikai mazākā mērogā. Nesen žurnālā “Ievas Stāsti” pamanīju garu interviju ar Cēsu muzeja direktori. Viņa stāsta par savu dzīves gājumu un to, kā viņai sākotnēji veicies direktores amatā. Interesantā nianse ir tajā, ka viens no galvenajiem intervijas vadmotīviem ir fakts, ka jaunajai muzeja direktorei nav bijusi ne pieredze, nedz izglītība saistībā ar muzeju darbību.
Un nevienā no lielajiem medijiem, ne arī muzeju padomē nav dzirdētas sašutuma pilnas balsis par nepiemērotību, publicētas nesaistītas direktores bildes, publicēti aizskaroši izteikumi. kā tas notika jaunievēlētās Ogres muzeja direktores gadījumā.
Mēs pamazām tiekam pieradināti pie domas, ka nav svarīga būtība, svarīgs ir mediju veidotais tēls un noderība/tuvums varas turētājiem. Mēs jau reiz tādā iekārtā dzīvojām, kur svarīga bija partijas biedra karte, nevis tavi darbi vai kvalitātes.
Vienotībnieki un lielākie mediji cītīgi veido sistēmu, kurā ar varas un sabiedriskās domas iespaidošanas palīdzību cilvēkus varētu bīdīt kā šaha kauliņus. Kādu bandinieku ziedot, kādu padarīt par karalieni.
Tā sekas ir lielāks morālais relatīvisms, tiesiskais nihilisms, bezprincipialitāte sabiedrībā. Tādu sabiedrību ir viegli pārvaldīt ar pātagas un burkāna palīdzību. Bet kā tautai, tas mums nozīmē strauju degradāciju.
Seko mums 
