Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus
Harijs Tumans20.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Proti, visā pasaulē visās kultūrās un visos laikos Kultūras tradīcijas pamatu veido izglītība. Savukārt izglītības tradīciju vienmēr un visur veido skolotāja un skolnieka hierarhiskas attiecības. Šīs attiecības vienmēr un visur balstījās trijos pamatprincipos: skolotāja autoritātē un skolnieka disciplīnā un paklausībā. Tas ir mugurkauls, pie kura stiprinājās viss pārējais.
Mēs salauzām šo mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus tajā brīdī, kad ieviesām tagadējo attiecību principu, saskaņā ar kuru skolniekam ir tikai tiesības un nav pienākumu, bet skolotājam ir tikai pienākumi un nav tiesību. Kontekstā ar audzināšanas demontāžu (proti, jebkādu piespiešanu tagad uzskatām par vardarbību etc.) tam ir ne tikai ētiskas konsekvences (proti, mēs audzinām bezatbildīgus, kaprīzus, augstprātīgus un slinkus cilvēkus – taču par to daudz jau ir teikuši psihologi un tas ir cits stāsts), bet tas atstāj graujošu iespaidu uz pašu mācību procesu.
Proti, skolotājam nav instrumentu, lai panāktu disciplīnu, paklausību un elementāru uzmanību. Tādēļ viņam nekas cits neatliek, kā vien izklaidēt bērnus (tas saucas “ieinteresēt”, tātad izdabāt viņiem) vai nodarbināt viņus ar uzdevumiem un dažādām “atrakcijām” (darbs grupās etc.) par tēmu. Rezultātā ne tikai visu laiku krīt zināšanu un izpratnes līmenis, bet – pats galvenais! – bērni nespēj uztvert informāciju. Proti, viņi nespēj klausīties un uztvert lekcijas un nespēj saprast izlasītu tekstu jēgu, t.i., atlasīt galveno un noformulēt galveno domu…
Agrāk es brīnījos, kādēļ studentu līmenis krīt no gada uz gadu, kādēļ viņu spējas uztvert informāciju ir kļuvušas tik vājas, kādēļ viņi neprot strādāt ar tekstiem, nespēj saprast likumsakarības pat tad, kad tās tiek parādītas un izskaidrotas. Tagad ir skaidrs: tādus viņus veido skola, sadarbībā ar masu kultūru, protams. Un, protams, laimīgā kārtā tas neattiecas uz visiem skolēniem un studentiem, un, protams, katrā klasē un katrā studentu grupā ir savi spīdekļi etc., bet es šeit raksturoju tendenci, kuru vēroju jau daudzus gadus. Tagad es labāk saprotu šīs tendences cēloņus, bet tā turpina pieaugt neatkarīgi no manas saprašanas…
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.