Meteocentra valdes loceklis it kā nomājis auto no darbavietas, kaut pašam pieder divas automašīnas
PIETIEK29.05.2013.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vadība apgalvo, ka tās valdes loceklis, Pietiek lasītāju aizvadītajā svētdienā ar dienesta Subaru pieķertais Ansis Grantiņš auto izmantošanu personiskām vajadzībām esot godīgi apmaksājis. Taču ne meteocentra vadība, ne pats Grantiņš nespēj paskaidrot, kāpēc gan viņam būtu vajadzējis par naudu iznomāt automašīnu no šīs valsts SIA, ja pašam pieder veselas divas personiskās automašīnas.
Pietiek jau informēja par kāda lasītāja pirmdien piesūtīto ziņu: "Ja nu gadījumā noder šāda informācija. Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valdes loceklis Ansis Grantiņš, kurš pašvaldības vēlēšanās Salaspils novadā kandidē Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā, 26. maijā visu dienu izmantoja dienesta automašīnu Subaru, lai Salaspilī pa mājām izplatītu sava saraksta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus." Pēcāk atradās vēl pāris salaspilieši, kas šo informāciju apstiprināja.
Kā Pietiek noskaidroja meteoroloģijas centrā, tā valdes loceklis Grantiņš svētdien tiešām personiskām vajadzībām izmantojis šīs valsts iestādes dienesta auto. Centra vadība neprecizēja, kādas tieši bijušas šīs personiskās vajadzības, taču apgalvoja, ka tas noticis atbilstoši "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vieglā un kravas autotransporta izmantošanas noteikumiem". Par automašīnas izmantošanu no darbinieka tiekot ieturēta transporta līdzekļa izmantošanas maksa, kā arī darbinieks no saviem līdzekļiem apmaksājot patērēto degvielu.
Tiesa, ne pirmdien, ne otrdien, ne trešdien centra vadība nevēlējās paskaidrot ne to, kādu tieši summu Grantiņš samaksājis, ne arī iesnieguma datumu, ar kuru Grantiņš lūdzis iespēju konkrētajā datumā izmantot auto personiskajām vajadzībām, lietvedības numuru, ar kuru šis iesniegums iegrāmatots, un konkrēto iegrāmatošanas datumu, kā arī amatpersonu, kas šo atļauju devusi.
Trešdien centra vadība informācijas nesniegšanu izskaidroja ar to, ka pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža sākta pārbaude par dienesta automašīnas izmantošanu, tāpēc "sīkāki komentāri un citas atbildes tiks sniegtas pēc ierosinātās pārbaudes beigām".
Taču par to, ka meteocentra valdes loceklis patiešām būtu oficiāli nomājis dienesta automašīnu un maksājis par tās izmantošanu brīvdienā, liek šaubīties fakts no Grantiņa amatpersonas deklarācijas: kā izrādās, Grantiņš nebūt nav tukšinieks, - viņam pašam pieder veselas divas vieglās automašīnas: viena ir 2001. gada izlaiduma Volvo S40, bet otra - 2009. gada izlaiduma Opel Zafira. Līdz ar to dienesta automašīnas izmantošana šādā situācijā būtu izskaidrojama tikai vienā situācijā - ja par to nav jāmaksā.
Pats Grantiņš trešdien atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu - kāpēc viņam būtu vajadzība izmantot dienesta automašīnu un par to maksāt, ja pašam personiski pieder divi transportlīdzekļi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
