Ministre Seile pilnībā attaisno valsts sekretāri, kurai tiesa par normatīvo aktu ignorēšanu uzlikusi soda naudu
PIETIEK24.03.2015.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Tas nav nekas īpašs, ja augstāko ierēdņa amatu ministrijā ieņem cilvēks, kuru tiesa personiski sodījusi par īpaši spītīgu normatīvo aktu ignorēšanu, nesniedzot prasītu informāciju, - šāds ir izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles viedoklis. Ja tad, kad tiesa šo pārkāpumu konstatē un uzliek ministrijas valsts sekretārei naudas sodu, viņa šo sodu nomaksā, tas liecinot par valsts sekretāres "godaprātu" un "pieņemamu rīcību".
Pietiek jau informējis par administratīvās apgabaltiesas pagājušā gada 13. janvāra lēmumu saistībā ar bijušās ministrijas valsts sekretāres Kristīnes Jarinovskas un ministrijas tiesvedību. Šis nepārsūdzamais lēmums Sandai Liepiņai uzlika par pienākumu samaksāt tā saukto piespiedu naudu - 70 eiro.
Saskaņā ar ministres iepriekšējo skaidrojumu šis sods Liepiņai esot uzlikts kā privātpersonai, tāpēc ne uz ministri, ne uz ministriju tas neattiecoties. Taču Seile runāja nepatiesību: tiesas lēmums skaidri norāda, ka piespiedu nauda Liepiņai uzlikta tieši kā ministrijas augstākajai ierēdnei - administratīvajai vadītājai.
"Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārei Sandai Liepiņai kā iestādes administratīvajai vadītājai (amatpersonai), kas ir atbildīga par iestādes darba organizēšanu, jāpiemēro procesuālā sankcija - piespiedu nauda, kas paredzēta Administratīvo pārkāpumu likuma (APL) 140.panta 3.punktā, 70 euro apmērā," teikts tiesas lēmumā, ko Pietiek jau publicējis.
Vienīgais, kas šo lietu padara atšķirīgu no daudzām citām, - lēmumā noteiktais, ka "atbilstoši APL 143.panta ceturtajai daļai amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem". Tas nozīmē, ka šajā retajā gadījumā par valsts iestādes pārkāpumu jāsamaksā nevis ar nodokļu maksātāju, bet gan ar konkrētās vainīgās amatpersonas personiskajiem līdzekļiem.
Šī piespiedu nauda Seiles vadītās ministrijas valsts sekretārei tika piespriesta, jo ministrija nebija pildījusi tiesas nolēmumu un iesniegusi tiesas prasīto informāciju. Teorētiski tiesa varēja Liepiņai uzlikt piespiedu naudu līdz pat 285 eiro apmērā, taču piesprieda tikai ceturto daļu no šīs summas.
Reizē ar piespiedu naudas uzlikšanu valsts sekretārei tiesa arī atkārtoti uzdeva ministrijai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju saistībā ar Jarinovskas un Izglītības un zinātnes ministrijas tiesvedību. Kā apgalvo ministrija, tagad informācija tiešām esot sniegta.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile (attēlā) teicas nesaprotam - kas gan tur slikts, ja viņas vadītajā ministrijā augstāko ierēdņa amatu ieņem persona, kas sodīta par tiesas nolēmuma nepildīšanu. Lai gan ministre apgalvo, ka ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa sodu esot saņēmusi "kā privātpersona", Pietiek rīcībā esošais tiesas lēmums rāda - tā nav taisnība, viņa ar piespiedu naudu sodīta tieši par savu pienākumu nepildīšanu un tiesas nolēmuma ignorēšanu.
Sākotnēji ministres komentārs par šo situāciju bija - tur vispār neesot, ko komentēt, jo "sods tika uzlikts kā privātpersonai, un tas ir samaksāts. Prasītā informācija tiesai ir iesniegta," - šādu Seiles skaidrojumu pēc vairākkārtējas atgādināšanas par uzdotajiem jautājumiem Pietiek sniedza izglītības un zinātnes ministres pārstāve.
Savukārt tagad ministre pauž uzskatu, ka viss notikušais, pēc viņas domām, liecinot tikai un vienīgi par valsts sekretāres godprātību un pieņemamu rīcību, jo "tiesiskums un godaprāts nav vērtējami atrauti viens no otra".
"Ikvienai personai ir pienākums ar tās rīcibā esošām ziņām un zināšanām palīdzēt tiesai noskaidrot patiesību. Tiesa, šo vērtējot, ir izspriedusi lietu pēc būtibas, izvērtējusi S.Liepiņas atbildību. Savukārt S. Liepiņa, nemeklējot atrunas, lai no soda izvairītos, godprātīgi un samaksājot tiesas noteikto sodu, ir savu atbildību atzinusi. Nav pamata uzskatīt, ka atbildīgi izpildīts tiesas lēmums nav pieņemama rīcība valsts pārvaldes augstai amatpersonai," apgalvo Seile.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.