Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai
Latvijas Zaļā partija19.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas, gan inflācijas izmaiņas 2020.gadā, nākamgad būtiski palielināsies ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algas. Neatzīstot šādu algas pielikumu pamatotību, Latvijas Zaļā partija (LZP) aicina premjeru, ministrus un parlamentāros sekretārus šobrīd Latvijas valstij tik grūtajā laikā uzvarēt savu cīņu ar naudas kāri un vismaz Ziemassvētkos "atvērt savas sirdis dāvinātpriekam", ziedojot nepelnītos dāsnos algas pielikumus sabiedriski derīgiem labdarības mērķiem.
Saskaņā ar šo likumu, piemēram, ministru prezidentam Artūram Krišjānim Kariņam alga palielināsies par 241 eiro, premjera algai sasniedzot 5055 eiro apmēru, bet veselības ministrei Ilzei Viņķelei algas pieaugums būs 228 eiro. Tādējādi veselības ministre Ilze Viņķele 2021.gadā saņems 4798 eiro mēnesī.
Pakļaujoties sabiedrības spiedienam, valsts prezidents Egils Levits bija spiests lūgt Saeimu atlikt tam iecerēto ievērojamo algas pielikumu 2021.gadā, aicinot likumdevēju grozīt sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, kam parlaments arī piekrita.
Solidarizējoties ar Latvijas sabiedrību, valsts augstākās amatpersonas savus algu pielikumus varētu ziedot gan labdarības akcijai "Eņģeļi pār Latviju", ar kuras starpniecību Bērnu slimnīcas fonds vāc līdzekļus slimu bērnu ārstniecībai un rehabilitācijai, gan akcijai "Dod pieci" vardarbībā cietušu cilvēku atbalstam, gan COVID19 slimnieku ārstēšanā iesaistīto mediķu maltīšu nodrošināšanai, skolēnu, kuri epidēmijās dēļ neapmeklē skolu, pusdienu apmaksai, tādējādi palīdzot to bērnu vecākiem, kuri krīzes laikā ir palikuši bez darba, gan citiem sabiedriski derīgiem mērķiem. Savukārt, ja valsts augstākajām valsts amatpersonām negribas palīdzēt saviem līdzcilvēkiem, tad var savus algu pielikumus noziedot vismaz pārtikai dzīvnieku ēdināšanai patversmēs.
Šāda valsts augstāko amatpersonu rīcība beidzot būtu pozitīvs signāls Latvijas sabiedrībai, ka tās priekšgalā tomēr ir cienījami līderi, kas grūtā brīdī nevairās dalīties ar grūtībās nonākušajiem, palīdzot tiem pārdzīvot smago COVID19 krīzes situāciju, un sākums empātijai un pienācīgam dialogam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
