Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.

Elpojot ar masku, netiek samazināts skābekļa daudzums ieelpā. Varbūt pavisam nedaudz pieaug ogļskābās gāzes koncentrācija reziduālajā – elpceļos, kas tīri teorētiski varētu radīt miegainību un nogurumu.

VIENREIZ LIETOJAMA MASKA IR BIZNESS

Vienreiz lietojama maska ir vienreizējas lietošanas priekšmets, jo, izelpojot caur to gaisu, tā samirkst no miklā izelpojamā gaisa, deguna sekrēta un siekalām un veido izcilu mikrobu barotni.

Maska nav nododama citam cilvēkam, jo tad vīrusu un mikrobu pārneses risks būtu patiesi liels. Salīdzinājumā – lietot cita cilvēka jau nēsātu masku ir kaut kas līdzīgs iespējai dalīties ar lietotu pamperi vai tamponu.

Vienreiz lietojama maska, kuras pašizmaksa, iespējams, ir mazāka par eirocentu, Latvijā maksā no 60 līdz 80 eirocentiem un dod kādam eldorādo peļņu. Vai valdībai pietuvinātiem cilvēkiem ir kāda saistība ar masku biznesu, man nav zināms.

Valdības mēģinājums piespiest nabadzīgākiem cilvēkiem tērēt 50 eiro mēnesī maskām ir:

• mēģinājums viņus piespiest neēst, jo daļai nabagāku ļaužu nāksies izšķirties – maskas vai uzturs;

• mēģinājums piespiest viņus lietot masku daudzkārtīgi;

• mēģinājums piespiest dalīties ar lietotām maskām.

Veiciet nelielu eksperimentu. Uzlieciet masku un nostājieties netālu no smēķējoša cilvēka. Jūs sajutīsiet tabakas dūmus. Jebkurš, kas caur masku saož cigaretes vai tabakas izstrādājumu dūmus, var būt 100% pārliecināts, ka saostais ir dūmu daļiņas, kas nākušas no otra cilvēka elpošanas ceļiem.

Dūmu daļiņas izmērs ir 20 līdz 300 mikrometri (mikrometrs ir metra miljonā daļa. 1µm=1/1000mm=1/1000000m. Mikrometru parasti apzīmē ar "µm", arī "um", kas izskatās līdzīgi).

Vīrusi ir daudz mazāki. Vīrusu lielums ir mērāms nanometros (nanometrs ir metra miljardā daļa). Koronavīrusi ir visai lieli vīrusi – 80 līdz 120 nanometru lieli.

Tātad jebkurš vīruss ir 1000x mazāks par dūmu daļiņas izmēriem. Salīdzinājums starp vīrusu un dūmu daļiņu būtu kā tenisa bumbiņai ar gaisa balonu, ar kādu pāri Latvijai nereti lidinās Gunārs Dukšte.

Vislabākās maskas filtrējošā slāņa caurumiņi mērāmi milimetra desmitdaļās vai simtdaļās, kas savukārt ir 1000x lielāki par dūmu cietajām daļām (šeit es vispār nerunāju par auduma maskām, dizaina maskām un šallēm līdzīgiem sejas aizsegiem, kas tiešām der tikpat kā drāšu žogs pret odiem).

DAUDZ BŪTISKĀK PAR MASKU VALKĀŠANU IR RŪPĒTIES PAR SAVIEM ELPCEĻIEM

Deguns ir ieeja elpceļos. Tas kalpo kā gaisa kondicionētājs un ķīmisku vielu sensors. Daļiņas un gāzes tiek filtrētas, un liela to daļa nosēžas degunā. Deguna epitēlijs ik brīdi ir saskarsmē ar kairinātājiem, alergēniem un potenciāliem infekciju izraisītājiem, un tas aizsargā dziļos elpceļus no vielu kaitīgās ietekmes.

Starp deguna valnīti un gliemežnīcu, kā arī deguna starpsienas priekšējām daļām gaisa plūsma palēninās un veidojas turbulence. Turbulences dēļ visas smalkās daļiņas – gan dūmu daļiņas, gan baktērijas, gan vīrusi tiek sviesti pret deguna vai dziļāku elpceļu gļotādu, kur pielīp un pirmo reizi saskaras ar organisma aizsargsistēmām.

Galvenais aizsargs ir elpceļus klājošais šķidrums. Tas gan degunā, gan dziļajos elpceļos sastāv no diviem slāņiem:

• apakšējā sola slāņa, kam ir zema viskozitāte;

• augšējā gļotu slāņa, kas sastāv no ūdens un mucīniem, kuri izdalās, reaģējot uz tiešu ķīmisku kairinājumu, iekaisuma citokīniem un holīnerģisko neironālo stimulāciju.

Tiem piemīt antimikrobiāla efektivitāte.

Deguna sekrēti ir nozīmīgi visu elpceļu aizsardzībā, jo satur imūnglobulīnus, piemēram, IgA, kas ir pirmā aizsardzība pret infekcijām.

Vesela cilvēka deguna gļotāda ir galvenais aizsardzības spēks pret vīrusu, nevis maska vai vizieris. Ja mēs vēlamies izvairīties no elpceļu vīrusu infekcijām, tai skaitā koronavīrusu infekcijas, galvenās rūpes ir par augšējo elpceļu veselību, kas nozīmē deguna elpošanu, nesmēķēšanu un izvairīšanos no piedūmotām telpām.

KĀPĒC MEDIĶI VALKĀ MASKAS?

Kādēļ medicīnas darbinieki slimnīcā nēsā maskas, ja paši itin labi apzinās, ka šīs maskas pret vīrusiem nelīdz? Iemesli ir vairāki, bet būtiskais, ka maska tiešām ir derīga mikrobu, baktēriju aizturei, jo baktērijas ir tūkstoškārt lielākas par vīrusiem, pie kam nereti ir sasaistītas pa divām vai lielākos klāsteros, un tos jau tiešām maska var palīdzēt aizturēt. Nav nekā būtiskāka kā slimnīcā neizplatīt hospitālo vai nazokomiālo infekciju, un tur maskas ir tiešām derīgas.

Es jūs aicinu pārdomāt – vai nav izdevīgāk maskas vietā uzreiz pāriet uz vizieri, paplašinātām brillēm un citiem līdzekļiem, kas ir vairākkārt vai pat ilgstoši lietojami, notīrāmi un aizsargā arī acis.

Arvien vairāk pasaules literatūrā parādās informācija, ka SARS–CoV-2 vīrusa ieejas vārti ļoti bieži ir nevis elpceļi, bet acu gļotāda. Plakstiņu gļotāda nav sagatavota cīņai ar vīrusiem, tādēļ pietiek ar mazāku vīrusu slodzi, lai vīrusu iemantotu vai pat saslimtu.

IZDARIET SECINĀJUMUS NO MANA STĀSTĪTĀ UN RAKSTĪTĀ

2 metru distancēšanās ir daudz drošāka aizsardzība no vīrusa nekā maska (mums nav iespējams salīdzināt, bet pieņemsim, ka tūkstoškārt);

• ar svešiem cilvēkiem komunicēšanai izvēlieties ārtelpas. Mežā, pie jūras, uz purva laipas un pat parkā nekad gaisā nebūs tādas vīrusu koncentrācijas, lai kāds saslimtu. Valdība jums jau vienreiz meloja, kad visiem lika palikt mājās, pie kam savus melus izplatīja caur PR aģentūrām, maksājot par to mūsu – nodokļu maksātāju naudu;

• telpās izvairieties atrasties ar citu cilvēku seja pret seju ilgāk par 10 minūtēm, pat ja esiet uzvilkuši maskas;

• no vīrusa nevajag baidīties, bet no tā var izvairīties. Ar vīrusu var inficēties, bet arī tad personīgā imunitāte noderēs daudz vairāk par valdības klaigām un pretvīrusu reklāmās izmestajiem nodokļu maksātāju naudas tūkstošiem;

• ja jūs katru dienu stundu sportosiet, imunitāte būs pietiekoša ne tikai pret SARS-CoV–2, bet arī pret citiem vīrusiem. Mūsu visu pienākums ir piespiest valdību atdot bērniem un tautai sportu, lai stiprinātu veselību. Papildus nozīmīgs ir normāls uzturs ar saknēm un dārzeņiem, D vitamīns un varbūt arī cinks un selēns, kā arī nelasīt šausmu stāstus par mirstību no vīrusa;

• maskas vietā izvēlēties vizieri – tas ir daudzkārt lietojams un aizsargā acis;

• tiem, kas no vīrusa patiesi baidās, maskas ir obligāti jānēsā, jo arī maskām piemīt placebo efekts;

• valdības mēģinājumi piespiest visus nēsāt maskas, sarīkot milzīgu strīdus kampaņu starp masku mīlētājiem un masku nīdējiem ir tikai un vienīgi mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no bezcerīgā valsts budžeta, ekonomikas sagraušanas (piemēram, tranzīta, dzelzceļa un ostu mazspējas), kā arī cilvēku aizplūšanas no valsts.

Ministru prezidentam es ieteiktu nēsāt respiratoru, kas tiešām aiztur vīrusus. Uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...