Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikko kā Pietiek bija publicējis neoficiālo informāciju par kādreizējā satiksmes ministra Aivja Roņa iespējamu uzrunāšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam un viņš pats to bija noliedzis, tā modras acis viņu pamanīja, trešdienas vakarā tiekoties ar Ministru prezidenta padomnieku Aigaru Freimani. Šis kā neikdienišķi godīgs cilvēks zināmais kungs gan apgalvo, ka sarunā „nekas tāds fokusēts nebija”. Publicējam īsu sarunu ar premjera padomnieku.

- Kāds bija jūsu tikšanās ar Aivi Roni galvenais temats?

- Mēs neko nopietnu nerunājām. Nekas tāds fokusēts nebija.

- Pēc kā iniciatīvas šī saruna notika?

- Viņš mani aicināja. Mēs sen nebijām tikušies. Mēs kopā mācījāmies. Man viņš ir labs paziņa.

- Vai runājāt arī par to, ka viņš varētu būt iespējamais VID vadītājs?

- Nē, nē, nē. Kategoriski nē. Es šo jautājumu kaut kādā ironiskā nozīmē pateicu kaut kad senāk. Parasti tas bija ar izteiktu humora piegaršu.

Ironiskā kārtā viņš ir palicis par kandidātu uz visiem iespējamajiem amatiem. Viņš vienmēr ir saukts par Ministru prezidenta, Valsts prezidenta amata kandidātu. Kas viņš tik nav bijis...

Ja kādā amatā parādās problēmsituācija, kā šajā gadījumā ir ar VID, tad es zinu, ka draugu, paziņu lokā viņam šis jautājums parasti uzdots. Visticamāk, ka viņš varētu kandidēt, tā tas parasti tiek pasniegts. Manuprāt, viņam tas ir apnicis.

- Saruna bija par visu un neko?

- Saruna bija mazliet par politiku, runājām par banku biznesiem, kas tur tagad ir par problēmām, kur viņš daudzējāda ziņā ir kompetentāks nekā es. Par Baidena vizīti, par Amerikas vēlēšanām.

- Vai tā bija privāta tikšanās?

- Izteikti privāta.

- Ja nav noslēpums, kur jūs tikāties?

- Mēs tikāmies Antonijas ielas un Elizabetes ielas stūrī [ja precīzāk – restorānā Vīna studija – red.piez.].

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...