Muitas ekspertei deklarācijā pēkšņi parādījušās it kā miljonus vērtas akcijas jokainā „brīnumdzelzceļa” projektā
PIETIEK30.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vecākās muitas ekspertes Ināras Gargazevičas oficiālie ienākumi ir nedaudz vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, viņas amatpersonas deklarācijā pēkšņi parādījušās it kā miljonus vērtas akcijas. Pēc visa spriežot, runa gan ir par ieguldījumu ļoti apšaubāmā un jokainā „brīnumdzelzceļa” projektā.
Amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu Gargazevičai vēl nekādas miljonus vērtas kapitāldaļas vai citi ieguldījumi nebija uzrādīti, vien 200 britu mārciņas vērti 44 000 akciju Lielbritānijā reģistrētajā „Euroasian Rail Skyway Systems Ltd.”.
Savukārt 2015. gadā Gargazeviča acīmredzot „par kapeikām” (jo nav deklarējusi darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas) ir iegādājusies akcijas ar vienkārši grandiozu vērtību.
Viņas īpašumā nonākušas 741 600 akcijas uzņēmumā „Euroasian Rail Skyway Systems Holding Ltd.”, kuru vērtība it kā bijusi 741 600 ASV dolāru, 178350 akciju „First SkyWay Invest Group Ltd.” ar it kā 178 350 dolāru vērtību un 136 555 akciju „RSW Investment Group Ltd.” ar it kā 136 555 dolāru vērtību.
Savukārt 2016. gada beigās viņai jau piederējušas 888 155 akcijas it kā 888 155 ASV dolāru vērtībā uzņēmumā „Euroasian Rail Skyway Systems Holding Ltd.” un vēl 893 180 akcijas it kā 893 180 dolāru vērtībā uzņēmumā „First SkyWay Invest Group Ltd.”.
Saskaņā ar muitas ekspertes deklarēto pagājušā gada beigās viņas ieguldījumu vērtība ieguldījumu fondos jau esot bijusi 888 155 un 1 493 720 ASV dolāru. Taču, pēc visa spriežot, runa ir tikai un vienīgi par to, ka muitas eksperte no Daugavpils ir ieguldījusi nelielu naudiņu kārtējā „gaisa pilī”.
Daces Pelēkās (attēlā) pašlaik vadītā VID skaidrojums ir šāds: "Gargazevičai saistībā ar šo faktu tiek veiktas regulāras pārbaudes ik gadu. Kopējā summa, ko viņa šajos gados ir ieguldījusi tādos fondos kā "Euroasian Rail Skyway Systems Holdings", "First Skyway Invest Group LTD", "RSW Investment Group LTD", ir apmēram 4000 eiro.
Šie fondi aicina iesaistīties augsta riska investīciju projektā, solot attīstīt inovatīvas transporta tehnoloģijas. Ja projekts īstenotos veiksmīgi, tad ieguldītāji saņemtu uzkrātos līdzekļus.
Norādītie miljoni ir I. Gargazevičas investīciju daļu vērtība paša fonda ieskatā. Viņa šo naudu varētu fiziski iegūt tikai tādā gadījumā, ja tiešām fondu solītais projekts īstenotos.
Jāpiemin, ka par konkrētajiem uzņēmumiem brīdinājumu ir izteikušas vairāku Eiropas valstu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), norādot uz iespējamiem finanšu piramīdas riskiem. Brīdinājumu gan pērn, gan šogad aprīlī izteikusi arī Latvijas FKTK.
VID nav tiesības ietekmēt un tas distancējas no darbinieku privātām izvēlēm, kur ieguldīt savu privāto naudu. Dienestam ir svarīgi, lai tas neradītu interešu konfliktu vai korupcijas riskus."
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šā gada aprīlī jau atkārtoti brīdināja par "SkyWay Capital" jeb uzņēmuma "First Skyway Invest Grpoup Ltd" piedāvātajiem pakalpojumiem. Savukārt aģentūra LETA pērn ir publicējusi šādu Baltijas mediju ziņu apkalpojumu par šo finanšu piramīdai līdzīgo projektu:
„Krievijas uzņēmējs Anatolijs Junickis, kura iecere attīstīt šaubīgu "nākotnes transporta" projektu līdzās stratēģiski svarīgajai Zokņu aviobāzei pērn izraisīja nopietnas bažas Lietuvā, šobrīd tādu pašu biznesa plānu cenšas īstenot Tallinā, raksta "Vz.lt".
Kā vēsta "Aripaev", Igaunijā par Junicka partneri kļuvis bijušais Tallinas mēra vietnieks Vladimirs Maslovs, kas aktīvi vilina igauņus un arī abu pārējo Baltijas valstu iedzīvotājus investēt projektā, kurš ļoti atgādina finanšu piramīdu.
Savukārt Lietuvā pret Junicki sākta pirmstiesas izmeklēšana, bet Seims pirms gada pieņēmis likumdošanas grozījumus, kas izvirza stingrākas prasības stratēģisko uzņēmumu un ar tiem saistītu objektu investoriem, ko sakarā ar minēto projektu bija ierosinājusi prezidente Daļa Grībauskaite.
Kā LETA jau ziņoja, līdzās Zokņu aviobāzei, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija, Junickis plānoja celt eksperimentālu transporta testēšanas laboratoriju, aktīvi medījot nelielos investorus un solot viņiem pasakainu investīciju atdevi.
Šauļu pilsētas padome jau bija paspējusi parakstīt investīciju un zemes nomas līgumu ar neskaidra kapitāla kompāniju "Rail Skyway Systems", taču Seima opozīcija sacēla trauksmi par šiem Krievijas pilsoņa plāniem un premjers Aļģirds Butkevičs saņēma speciālo dienestu uzziņu par paredzētajām investīcijām, kā arī ieteikumu šo līgumu anulēt.
Tas galu galā arī tika izdarīts, lai gan Šauļu mērs līgumā saskatīja pilsētai lielu izdevīgumu - jaunas darba vietas un nepieredzētas investīcijas, kuras vairākas reizes pārsniegtu pašvaldības gada budžetu.
Projekts bija radījis aizdomas arī Lietuvas Bankas uzraudzības padomei, kas sāka izmeklēšanu par šo biznesa shēmu un secināja, ka šāda akciju izplatīšana pārkāpj likumu, tad vērsās prokuratūrā un brīdināja par Junicka projektu arī citu valstu finanšu uzraudzības institūcijas.
Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) sāka pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu krāpšanu, nelikumīgu saimniecisko, komerciālo un finansiālo darbību un noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Tiesa gan, nopratināt Junicki neizdevās, jo viņš jau bija devies projām no Lietuvas.
Opozīcijas politiķi aizdomīgā līguma parakstīšanas apstākļos saskatīja līdzību ar pazīstamā krievu hipnozes meistara Anatolija Kašpirovska seansu noskaņu, savukārt mediji norādīja uz līdzību ar Ilfa un Petrova slavenā satīriskā romāna "Divpadsmit krēsli" varoņa Ostapa Bendera "Lielo Vasjuku" projektu.
Igaunijā potenciālajiem investoriem tiek piedāvātas septiņas investīciju pakāpes - sākot no pieciem un beidzot ar 3000 ASV dolāriem.
Maslovs neko aizdomīgu Junicka darbībā nesaskata. "Tas ļaus cilvēkiem papildus nopelnīt un izveidot inovatīvu transporta sistēmu," izteicies bijušais vicemērs, piebilzdams, ka viņš tikai palīdz Baltijas valstu uzņēmējiem iepazīties ar šo kompāniju.
Kā pērn rakstīja "Vz.lt", internetā atrodamas ziņas, ka Junicka stīgu transporta koncepcija paredz veidot jauna parauga transporta sistēmu, kurā uz balstiem zināmā augstumā virs zemes nospriegotas stīgveida sliedes, pa kurām transportlīdzekļi var pārvietoties ar ātrumu 500 kilometri stundā. Lielbritānijā reģistrētā Junicka kompānija "Rail Skyway Systems Ltd." savā interneta vietnē dižojusies ar iecerēm veikt apvērsumu aviācijā, dzelzceļa transportā un autotransportā. Pieticīgākais projekts tikai nieka četru miljardu eiro vērtībā paredzot izbūvēt ātrgaitas stīgu transporta trasi Maskava-Minska-Viļņa-Kaļiņingrada, par miljardu dārgāku projektu domāts īstenot Apvienotajos Arābu Emirātos, bet lielākās cerības Junickis saistot ar Eiropu un Austrāliju - šajā sakarā minēta trase Londona-Berlīne-Maskava ar piebildi iekavās "un tālāk līdz Tokijai", kuras vērtība sasniegšot 60 miljardus eiro, savukārt visdārgākais projekts Melburna-Sidneja-Brisbena novērtēts pat par 80 miljardiem eiro.
Kā bija izpētījis Lietuvas Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejas deputāts Arvīds Anušausks, krāšņi reklamētajam "nākotnes transporta" produktam ir arī "neredzamā puse", proti, līdzšinējie projekti Krievijas teritorijā, ar kuriem dižojas kompānija, tā arī nav īstenoti. Pēc viņa teiktā, rodas arī jautājums, kādēļ nekur citur pasaulē neviens nav ieinteresējies par tik grandioziem projektiem.
Saskaņā ar neoficiālām ziņām šobrīd Junickis dzīvo Baltkrievijā un, kā vēstījusi ziņu aģentūra BELTA, "Rail Skyway Systems Ltd" netālu no Minskas jau veidojot kompleksu 50 miljonu dolāru vērtībā, kur tikšot projektētas un ražotas transporta estakāžu sistēmas. Tikmēr kompānijas meituzņēmums "Junibus" Mogiļevas brīvajā ekonomiskajā zonā ražošot stīgu transporta elementus - riteņus, metāla konstrukcijas un citas detaļas, raksta "Tut.by".”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
