Nacionālais kultūras centrs paklusām pasludinājis Dziesmu svētku bezmaksas ielūgto sarakstu par "lumpeņiem" nepieejamu
PIETIEK03.07.2013.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Sākoties skandālam ap milzīgo to personu sarakstu, kam par izdomātiem nopelniem kultūras labā piešķirti bezmaksas ielūgumi uz Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumiem, Daces Melbārdes (attēlā) vadītais Latvijas Nacionālais kultūras centrs nolēmis pasargāt šos VIPus no "lumpeņu" uzmanības un paklusām noteicis ierobežotas pieejamības informācijas statusu sarakstam ar personām, kuras apstiprinājušas šo ielūgumu saņemšanu. Viens no nosauktajiem iemesliem šādai slepenībai - tādējādi tikšot aizsargātas ziņas par konkrēto personu atrašanās vietu.
Kā Pietiek jau informējis, Dziesmu un deju svētku padome oficiāli atbalstījusi to personu sarakstus, kam pienākas ielūgumi (katrs divām personām) uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem, savukārt Melbārdes vadītais Latvijas Nacionālais kultūras centrs šos sarakstus ir oficiāli apstiprinājis.
Šajos sarakstos ir ne tikai pašas Melbārdes un virknes padomes locekļu vārdi un uzvārdi, bet arī virkne citu augstu amatpersonu, tostarp KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, savulaik par nolaidību notiesātā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c.
Turklāt atšķirībā no citām amatpersonām (piemēram, esošā un bijušajiem valsts vadītājiem, ministriem, deputātiem utml.) šīs amatpersonas iekļautas apstiprinātā saraksta sadaļā "Goda viesi (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un Kultūras ministrijas sadarbības partneri". Tikai dažas no šīm amatpersonām ir publiski atzinušas, ka nekādu nopelnu kultūrā tām nav un ka ielūgumus tās nepieņems.
Padomes atbalstītajā un kultūras centra apstiprinātajā sarakstā bija arī cita sadaļa - "Latvijas Nacionālā kultūras centra sadarbības partneri", kuriem tāpat saskaņā ar pieņemto lēmumu pienākas bezmaksas ielūgumi uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem, - arī tādas personas kā Pasažieru vilciena valdes loceklis Aigars Štokenbergs, bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Vienotības iepriekšējās vēlēšanu kampaņas vadītājs, kas sarakstā minēts kā "Ainārs Šipšķinskis", Drošības policija un tās priekšnieks Jānis Reiniks.
Sākotnēji Pietiek pieprasīja Dziesmu svētku organizētājiem sniegt paskaidrojumus par šīm un vēl virkni amatpersonu, kurām bezmaksas ielūgumi pienākušies par "ieguldījumu un īpašiem nopelniem kultūrā" vai kā Kultūras ministrijas sadarbības partneriem - kāds tieši ir katras amatpersonas ieguldījums un nopelni kultūrā vai arī kādos sadarbības projektos ar Kultūras ministriju viņi devuši īpašu ieguldījumu.
Taču izrādījās, ka neviens Dziesmu svētku padomes vai Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis par šo tēmu vairs nevēlas izteikties. No jebkādiem komentāriem par šo tēmu atteicās arī Dziesmu un deju svētku padomes locekle, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Kad Pietiek vērsās pie centra ar oficiālu pieprasījumu, Melbārde oficiālajā, mēnesi ilgi tapušajā atbildē sākotnēji izlikās, ka nav sapratusi, kas viņas vadītajai valsts iestādei tiek pieprasīts, taču, kad Pietiek paziņoja, ka saistībā ar Nacionālā kultūras centra vadības rīcību vēršas administratīvajā tiesā, izdomāja jaunu veidu, kā izvairīties no atbilžu sniegšanas, - Melbārde to uztverot kā "papildus lūgtu informāciju", kam vajadzēšot vēl mēnesi laika.
Savukārt, kad Pietiek atkal oficiāli pieprasīja par katru no uzlūgtajām personām sniegt ziņas, vai tā ir pieņēmusi ielūgumu vai arī no tā atteikusies, izrādījās, ka Melbārdes vadītais Nacionālais kultūras centrs paklusām ir noteicis šai informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Turklāt, spriežot pēc visa, lai pasargātu augstās amatpersonas no nepatīkamiem brīžiem, tas noticis tad, kad ap ielūgto sarakstu jau bija sācies skandāls.
Saskaņā ar Melbārdes skaidrojumu šāds statuss sarakstam ar personām, kuras apstiprinājušas ielūgumu saņemšanu, noteikts ar viņas vadītās iestādes 2013.gada 3.aprīļa rīkojumu Nr.85 „Par ierobežotas pieejamības informāciju''.
Ierobežotas pieejamības statuss sarakstam noteikts, "pamatojoties uz apsvērumiem, ka saraksts paredzēts Centra iekšējai lietošanai, jo laika posmā līdz Svētku norises beigām, 2013.gada 8.jūlijā, saraksts nav uzskatāms par pilnīgu, un tajā var būt veiktas izmaiņas".
Melbārde arī uzskatot, ka tas, vai kāda persona pieņem tai bez maksas, uz valsts rēķina piedāvātu ielūgumu uz Dziesmu svētkiem, esot ar likumu aizsargājama informācija par fiziskās personas privāto dzīvi.
"Saraksta publiska pieejamība nav pieļaujama, jo tā tiktu aizskarta fizisko personu privātās dzīves neaizskaramība, jo tiktu izpausta informāciju par pasākumiem, kurus persona apmeklēs. Sarakstam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī drošības apsvērumu dēļ, lai nodrošinātu, ka nav pieejama informācija par fiziskās personas atrašanās vietu," skaidro Melbārde.
Bezmaksas ielūgumus saņēmušo personu saraksts "lumpeņiem" nepieejams būs vismaz līdz šā gada 1. septembrim, - līdz šim datumam tam pagaidām noteikts ierobežotās pieejamības statuss.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
