Iesaki rakstu: 
Pirms dažiem gadiem es vadīju tālākizglītības seminārus un konferences. Es lietoju pārnēsājamu tāfeli, uz kuras uzrakstīju: "Vīrieši ir ..." un aicināju klausītājas pabeigt teikumu.
Gandrīz vienmēr, “cūkas” vai “suņi” bija pirmie vārdi, kurus piedāvāja kopā ar bezvainīgu ķiķināšanu. Tālāk sekoja vārdi - “ar dubultu dabu", “baidās no saistībām”, “agresīvi”, “mačo“, ” “vardarbīgi”, “seksisti”, un “varaskāri”.
Pēc tam es apgriezu tāfeli uz otru pusi. “Sievietes ir …” Atbildes pienāca ātri: “spēcīgas”, “spējīgākas”, “uzņēmīgas”, “jūtīgas”, “audzinošas.
“Vai jūs neiedomājaties,” es jautāju, “ka šīs atbildes liecina par seksismu?”
Gandrīz vienmēr šis jautājums izraisīja apjukumu, bet drīz vien kognitīvo disonansi nomainīja aizkaitinājums. Bet dalībnieces nebija ne grāmatvedes, ne medmāsas, ne skolotājas, ne finanšu konsultantes.
Viņas bija garīgās veselības speciālistes.
Viņas bija konsultētājas, psihotherapistes, sociālās darbinieces, tās, kuras mēs iztēlojamies par spējīgām objektīvi pacelties pāri seksismam un fanātismam.
Es jautāju: “Kā tas ietekmē terapeitiskās attiecības ar jūsu klientiem?" Un vienmēr pēdējais jautājums, ko es uzdevu, bija: “Vai mēs nesam apzinātu vai neapzinātu seksismu, pret vīriešiem, mūsu darbā ar katru klientu?” Ar šo jautājumu dusmas parasti kļuva intensīvākas.
Vienā reizē kāda dalībniece, sociālā darbiniece pielēca kājās, nometa papīrus, nošņāca: “Jūs esat seksists!” un izmetās no telpas. Viņa vēlāk rakstīja sūdzību vēstules par mani.
Laipni lūdzam vājprātīgās garīgās veselības pasaulē!
Tas bija naida psiholoģijas paraugs. Mēs esam spiesti atzīt šo satraucošo secinājumu - psiholoģija ir naids. Vismaz tā tas ir rietumu kultūrā.
Tas īpaši spilgti izpaužas lētā gala psiholoģijas tirgū. Kopš astoņdesmito gadu vidus vieglu peļņu tīkojoši "psiholoģijas guru" bieži nokļūst bestselleru sarakstos. Tādām grāmatām kā Robinas Norvudas "Sievietes mīl pārāk daudz", Sūzanas Forvardas "Vīrieši, kas sievietes ienīst, un sievietes, kas tos mīl" un citiem dižpārdokļiem pamatā ir stingri stereotipi par vīriešiem, kuri nīst un sievietēm, kuras mīl.
Pirms kāda laika parādījās Karenas Salmansonas grāmata "Kā padarīt paklausīgu savu vīrieti 21 dienā, pielietojot profesionālas suņu dresūras noslēpumus".
Bet vēl lielāku postu nodara tie, kas inficē pasauli ar masu mediju palīdzību.
Psiholoģija - gan akadēmiskā, gan praktiskā - ir kļuvusi par ieroci dzimumu politikas jomā. Gandrīz visus, kas melīgi pretendē uz objektivitāti un akadēmisko godīgumu, virza feminisma ideologi.
Allaboutcounseling.com pieteic sevi par informācijas un uzziņu resursu tiem, kas meklē garīgās veselības aprūpes pakalpojumus. Patiesībā tas ir portāls, kas inducē sievietēs apziņā, ka viņu problēmu saknē meklējami nelietīgie vīrieši. Un piedāvā feminismu kā risinājumu.
Viņiem tur ir pat ir modīga sadaļa, kurā apsolīts veicināt jaunu vīrišķību. Viņi apgalvo, ka viņiem esot atslēga, lai reinženierētu vīriešus, jo tie ir bojāti un tiem nepieciešams kapitālais remonts. Lūk, kādi murgi tiek sacerēti:
"Centieni izskaust vīrišķības definīcijas, kas vēsturiski ir iespaidojušas vīriešu attīstību, viņu spējas veidot nopietnas attiecības, bet ir veicinājuši citu cilvēku apspiešanu."
"...Apzinās savu vēsturisko parādu feminismam un apņemas sniegt atbalstu tādām grupām, kā sievietēm, gejiem, lesbietēm un krāsainajiem, kas ir tikuši apspiesti no džendera/šķiras/rases sistēmas."
Pazīstams meldiņš. Tas pats vecais Kārlis Markss ar savu šķiru cīņu, apspiedējiem un jaunās pasaules celšanu. Iesaiņots Frankfurtes skolas spīdīgajā Jaunās Pasaules Kārtības papīrā. Lūk, tā. Vīrieši ir apspiedēji, tātad defektīvi, civilizētai sabiedrībai kaitīgi un toksiski, tie nav spējīgi veselīgai mīlestībai. Feminisma ideoloģijai, protams, tie ir jānosoda bez jebkādas tolerances pret tiem.
Lūk, kā šādas lietas darbojās vecajā Padomju Savienībā. Gulagu un dzelzs dūres laikmetā daudzi disidenti tika apcietināti un ievietoti “garīgās veselības aprūpes iestādes,” loģika bija tāda: ja tu nepiekrīti valsts noliktajai kārtībai, tad kaut kam ir jābūt nepareizi ar tavu prātu.
Hitlera režīma laika stratēģija bija, lai saindētu cilvēku masas ar dezinformāciju par ebrejiem. Nojaušat līdzību?
Plāni attiecībā uz vīriešiem var būt mazāk ekstrēmi un īstenoti ilgākā laikā, bet tas notiek tik un tā. Vīrieši tiek marginalizēti gadu pēc gada. Pat koledžu beidzēju skaits ir noslīdējis līdz 42%.
Bet mašīna, kas ģenerē naidu pret vīriešiem, turpina griezties. Vīriešu cilvēktiesības aizstāvošās kopas tiek klasificētas kā masu psihozi izraisošas un vīriešu cilvēktiesību aktīvistus demonizē kā kaitīgus sabiedrībai.
Es atceros to sadusmoto sociālo darbinieci pirms vairākiem gadiem. Toreiz es smaidīju, jo domāju, ka tas ir atsevišķs gadījums, un nevarēju iedomāties, ka šī sērga iesakņosies sabiedrībā tik dziļi.
Tagad es par to vairs nesmaidītu.
Šis ir cilvēktiesību aizstāvja Pola Elama (Paul Elam) raksta saīsināts pārstāstījums. Kā brīdinājums briesmām, kas mums tuvojas un arī atnāks, ja tam nepretosimies. Elams varētu apskaust dzīvi mūsu pagaidām vēl mazsamaitātajā zemē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
