Naudu nevis atgūst cietušais, bet pievāc Latvijas valsts: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK26.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Visai ikdienišķa situācija – ārvalstu komersantam Latvijas kredītiestādēs glabājās paprāva naudas summa. Kādam (Finanšu izlūkošanas dienestam) radās aizdomas, ka nauda varbūt ir iegūta ne pārāk tiesiskā ceļā. Uz šo aizdomu pamata nauda vispirms ar tiesas lēmumu tiek arestēta, bet secīgi arī konfiscēta par labu Latvijas valsts budžetam uz cita tiesas lēmuma pamata. Tiesas lēmums tiek pārsūdzēts, bet iznākums ir klasiskais – ārvalstu komersants paliek bez naudas, savukārt mūsu valsts budžets tiek papildināts ar svešu naudu.
Šī lieta būtu garlaicīga, un to nebūtu vērts sīkāk analizēt, jo tur viss notiek pēc stabili iestrādātas shēmas, ja vien nebūtu daži momenti, kas šo lietu padara mazliet interesantāku.
Interesanti ir tas, ka naudas sākotnējās izcelsmes avots ir noskaidrots un ir labi zināms. Tā ir cita ārvalstu komercsabiedrība ar zināmu nosaukumu un reģistrācijas numuru. Vairāku secīgi noslēgtu darījumu rezultātā nauda ir ceļojusi no konta uz kontu, līdz tā nogūlās tajos kontos, no kuriem vēlāk tika pārskaitīta Latvijas budžetā.
Būtu tikai loģiski, ka ārvalstu komercsabiedrība, kurai nauda it kā bija izblēdīta, krimināllietā figurētu kā cietušais, bet tā tas nav. Krimināllietā par cietušo to neviens nav atzinis. Būtu tikai loģiski, ja no blēdības it kā cietušā sabiedrība atgūtu tai izblēdīto naudu, bet tā tas nenotiek – naudu atgūst nevis faktiskais cietušais, bet Latvijas valsts budžets. Kādā sakarā? Šis jautājums paliek neatbildēts…
Un tas vēl nav viss. Eiropas Savienībā ir spēkā regulējums, ka konfiscēt drīkst tikai to naudu, kura iegūta prettiesiskā ceļā, un papildus arī to, kas ir “samazgāts”, bet gadījumos, kad “samazgātā” nauda ir sajaukta ar balto un pūkaino naudu, tad no legālās naudas daļas drīkst konfiscēt daļu, kuras pietrūkst, lai iegūtu pilnu izblēdītās naudas summu.
Bet šoreiz viss notiek citādi. Tiesa pat nemēģina noskaidrot, cik ir izblēdīts un vai vispār ir izblēdīts. Ar tiesas lēmumu tiek konfiscēta nauda, “kura atrodas bankas kontā”, nenorādot precīzu summu un nenorādot, kura nauda ir blēdīgā un kura baltā. Vienkārši tiek konfiscēts viss…. Skaisti! Bet vai tiesiski?
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
