Iesaki rakstu: 
Vienotība nevēlas kļūt par trešo lieko trīs partiju koalīcijā, kur Zatlera reformu partijai (ZRP) un Saskaņas centram (SC) kopā būtu vairākums - 53 balsis. Tāpat Vienotība nav gatava atkāpties no Valda Dombrovska kā sava premjera kandidāta. Šie un citi apsvērumi rada reālu iespēju, ka Vienotība var izšķirties palikt opozīcijā, kamēr valdību veidotu ZRP un SC divatā, liecina vairāku Vienotības sarunvedēju Pietiek paustais par iekšējo noskaņojumu partijā.
Noprotams, ka atslēga uz Vienotības pievienošanos ZRP un SC koalīcijai būtu premjera amata saglabāšana Valdim Dombrovskim. Tas arī Vienotības iekšienē, kur nav viennozīmīgas attieksmes pret koalīciju ar SC, ļautu vieglāk pasakidrot, ka valsts stabilitātes un iesāktā kursa turpināšanas vārdā Dombrovskim jāturpina strādāt pat šādā koalīcijā.
No oficiālajās un kuluāru sarunās paustajām nostājām Vienotībai radusies pārliecība, ka ZRP līderis Valdis Zatlers ir sevī jau izšķīries par to, ka valdību veidos kopā ar SC, nevis ar Nacionālo apvienību. Trīs partiju koalīcijai no ZRP, SC un Vienotības 11. Saeimā būtu 73 deputātu mandāti. Tomēr ZRP, kura ieguvusi 22 mandātus, un SC, kas ieguvis 31 mandātu, šādas koalīcijas iekšienē būtu vairākums ar 53 balsīm. Tas Vienotībai šādā valdībā neļautu justies komfortabli, Pietiek atzina kāds vadošs šīs partijas politiķis. "Vienotība Zatleram ir vajadzīga tikai līdz brīdim, kadmēr pieņem Satversmes grozījumus, pēc tam mēs tādā koalīcijā būsim trešais liekais". Pietiek jau rakstījis, ka ZRP ir ambīcijas par politiskās sistēmas reformēšanu, kam Saeimā nepieciešamas vismaz 67 balsis grozījumu pieņemšanai Satversmē.
Tomēr kā avoti ZRP, tā SC vadībā Pietiek ir uzsvēruši, ka nevēlas veidot valdību bez Vienotības. Tam var ticēt, jo arī politiskā loģika noteic, ka ne vienam, ne otram politiskajam spēkam nebūtu izdevīga varā pieredzējušākās Vienotības atstāšana opozīcijā. Vienotībai 11. Saeimā būs pietiekoši ietekmīga 20 deputātu frakcija, turklāt līdzšinējā valdībā izveidojušās labas attiecības ar Zaļo un zemnieku savienības politiķiem, kuri ieguvuši 13 vietas. Pieskaitot Nacionālās apvienības 14 vietas, Saeimā veidotos spēcīga labēji nacionālu spēku opozīcija ar 47 balsīm. Tas ZRP neļautu justies komfortabli valdībā divatā ar SC, jo jau pašlaik publiskajā telpā izskan pārmetumi, ka Zatlers patur vaļā durvis Saskaņai, nepasakot skaidru "jā" Nacionālajai apvienībai.
Par parlikšanu opozīcijā Vienotība oficiāli vēl nav izšķīrusies kā par vienu no iespējamiem risinājumiem, tomēr neoficiālā līmenī vairāki partijas vadoši politiķi norāda, ka šāda iespēja iezīmējas aizvien skaidrāk. "Opozīcija arvien skaidrāk iezīmējas kā iespēja, kura jāizskata sarunās," Pietiek atzina kāds Vienotības pārstāvis, kas piedalās sarunās ar citu partiju politiķiem. Kāds cits Vienotības valdes loceklis atzina, ka šāds variants sarunās vēl nav pieminēts, bet, vadoties no iekšējā noskaņojuma, ir reāls. "Šāds lēmums būtu šausmīgi grūts, un, tiklīdz Vienotība par to pateiks, tai ir jābūt gatavai to arī izdarīt," atzina politiķis. Partijas iekšienē izskan arī viedoklis, ka sabiedriskā doma neļaus Vienotībai palikt opozīcijā un ļaut izveidot valdību divatā tik neprognozējamiem un ar varu nepārbaudītiem politiskajiem spēkiem kā SC un ZRP.
Viens no Vienotības līderiem Ģirts Valdis Kristovskis Pietiek uzsvēra, ka par šādām izvēlēm - pievienoties iespējamai koalīcijai no ZRP un SC, vai palikt opozīcijā - joprojām iespējams runāt tikai pieņēmumu formā, bet "skaidrs ir tas, ka Vienotības Domei ir jāsaka galavārds. Manuprāt, Vienotības iekšējais biedru vairākums, Saeimā ievēlēto deputātu vairākums, Valdis Dombrovskis, partijas Domes vairākums būs par labēji centrisku koalīciju ar Nacionālo apvienību. Tas arī nosaka iespējamās konsekvences".
No oficiālajās un kuluāru sarunās paustajām nostājām Vienotībai radusies pārliecība, ka ZRP līderis Valdis Zatlers ir sevī jau izšķīries par to, ka valdību veidos kopā ar SC, nevis ar Nacionālo apvienību. Pašlaik formāli notiekošās sarunas par tā dēvētās nacionāldemokrātiskās koalīcijas izveidi ar Nacionālo apvienību kā trešo partneri esot tikai laika novilcināšana, kamēr Zatlers sadūšosies un atradīs vārdus, lai sabiedrībai un saviem vēlētājiem pamatotu izvēli par labu SC. Vēl viens vilcināšanās iemesls esot no ZRP 11. Saeimā ievēlētais raibais deputātu sastāvs, kurā ir gan SC, gan Nacionālās apvienības kā koalīcijas partnera atbalstītāji.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.