Neapstrīdams fakts: mūsu policijā ir policisti, kuri atbalsta Krievijas agresiju
Agris Purviņš10.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
9. maijā, atsaucoties uz Valsts drošības dienesta aicinājumu palīdzēt Valsts policijai, NS Taisnīgums ar domubiedriem ieradās pie okupeļa, kur novēroju, ka mūsu policijā ir policisti, kuri atbalsta Krievijas agresiju.
1. Biju aculiecinieks aktīvistes aizturēšanai, kura ieradās Ukrainas upuru piemiņas dienā ar Ukrainas sacelšanās armijas (UPA) karogu. Ar šo karogu šī aktīviste gadiem ir protestējusi pie Krievijas vēstniecības. Lieki piebilst, ka UPA nesa lielus upurus cīņā pret Krieviju un tās boļševistisko režīmu.
2. Uz mūsu jautājumiem par aizturēšanas pamatojumu un iemeslu valsts policists augstprātīgi atteicās atbildēt.
3. Policija aizliedza man sekot aktīvistei un būt klātesošam aizturēšanas protokola sastādīšanā un karoga izņemšanā.
4. Aktīviste tika aizturēta uz minūtēm 40, lai uzrakstītu pāris teikumus protokola. Valsts policijas pārstāvji aizturētajai paskaidroja, ka UPA karogs ir separātistu karogs un tas aicina uz agresiju. Atgādināsim, ka UPA līderis Stepans Bandera Ukrainā tiek godināts, viņam ir uzcelts Ļvivā piemineklis un šis UPA karogs ir klātesošs gan Ukrainā gan oficiālajos, gan neoficiālajos Ukrainas valsts pasākumos.
5. Aizturēšanu filmēju savā telefonā, bet nācās secināt, ka Valsts policijas pārstāvji ir nesankcionēti iekļuvuši ar manā telefonā un manu nofilmēto materiālu sadalījuši sīkos fragmentos, un uzlikuši tiem mūzikas skaņas virsu.
6.Filmēts tika sabiedriskā un publiskā vietā. Šādi Valsts policija ir rupji pārkāpusi manu, kā arī vēl divu cilvēku, kur arī filmēja notiekošo un ir gatavi par to liecināt, personas datu neaizskaramību. Uzskatu, ka šāda mūsu Valsts policijas rīcība ne ar ko neatšķiras no Krievijas un Baltkrievijas policijas rīcības masu demonstrāciju laikā, kad policisti dzēsa no demonstrantu telefoniem nofilmētos materiālus par policijas patvaļu.
Papildus es tagad nevaru justies drošs, ka policija nav piekļuvusi maniem banku kontiem telefonā. Ja policija var šādi brīvi, nesakcionēti un nekontrolēti ar speciālo ierīču palīdzību iekļūt manā un citu telefonos, tad vairs neviens nevar justies drošs, ka policija neveiks šīs darbības ļaunprātīgi, piekļūstot pilsoņu banku banku kontiem.
7. Kad valsts policistam pajautāju vai es drīkstu nofotografēties pie Okupācijas pieminekļa ar Azovas pulka karogu. Šis policists teica, "lai es aizvācu šo lupatu". Azovas pulks nes lielus upurus arī par mūsu brīvību un noteikti būs varonības un drosmes paraugs daudzām karavīru paaudzēm ne tikai Ukrainā. Šāda necieņa no Valsts policijas puses Azovas pulka karogam man ir pilnīgi nepieņemama.
Šie jautājumi tiks uzdoti iekšlietu ministrei, kura vārdos nosoda Krievijas agresija un atbalsta Ukrainu, bet darbos Valsts policija rīkojas pretēji.
Vai nu ministre Golubeva nekontrolē policiju, vai arī tas notiek ar viņas atbalstu. To nāksies noskaidrot.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.