Nejēdzības un atklāts idiotisms saistībā ar koronavīrusa „apkarošanu”
Pietiek lasītājs12.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlētos padalīties ar kārtējo nejēdzību saistībā ar jauno koronavīrusa infekciju. Aizkraukle ir maza pilsēta un informācija par kaimiņiem, darba kolēģiem, skolasbiedriem utt. ātri izplatās. Bija zināms, ka ģimene - vārdā nesaukšu - devās slēpot uz Itāliju un atgriezās ar liktenīgo reisu 7.martā, un bija tajā pašā tūristu grupā, kur lielākā daļa saslimušo. Pēkšņi kaimiņi pamanīja, ka pie ģimenes ierodas pokemoni - neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde aizsargtērpos.
Tas bija otrdien. Trešdien šīs ģimenes bērns ieradās skolā un visu dienu pavadīja skolā. Vēlāk izrādījās, ka abiem viņa vecākiem covid-19 analīzes bijušas pozitīvas. Tātad bērns trešdien mierīgi inficēja savus skolasbiedrus un skolotājus, jo vecāki bija tik lieli idioti, ka viņiem neienāca prātā, ka laikā, kamēr gaida analīžu rezultātus, visiem vajadzētu atrasties karantīnā.
Pašvaldība bailēs no infekcijas izplatīšanās apsvēra iespēju slēgt skolu, taču pašvaldība to nedrīkst darīt, jo oficiāli tā neko nezina un nedrīkst zināt par konkrētās ģimenes inficēšanos, līdz ar to nav tiesiska pamata slēgt skolu vai aizliegt slimo vecāku bērnam apmeklēt skolu. Kā saprotams, bezatbildīgo slēpotāju personu datu aizsardzība ir svarīgāka par līdzcilvēku veselību un dzīvību.
Lieki piebilst, ka liela daļa skolotāju ir paaugstināta riska grupas vecumā, kuriem inficēšanās var izrādīties nāvējoša. Teorētiski - tagad visi Aizkraukles skolas skolnieki un skolotāji uzskatāmi par kontaktpersonām, taču, ja viņiem parādīsies simptomi, pokemoni pie viņiem nebrauks, jo viņi neatbilst gadījuma definīcijai - nav bijuši ārzemēs. Tas, ka infekciju uz skolu varēja atnest slimo vecāku bērns, jau neskaitās.
Ņemot vērā, ka Latvijā ir tik daudz kontaktpersonu, pašreiz neviens nevar būt drošs, ka viņi nevazājas apkārt pa pārpildītiem trolejbusiem un neaplipina citus iedzīvotājus, jo neviens jau nekontrolē, vai viņi tiešām ievēro karantīnu.
Slovākija - 7 inficējušies, slēgtas visas skolas, aizliegti visi pasākumi, pārtraukt hokeja turnīrs, premjers sūta iedzīvotājiem sms, aicinot neiet pat uz veikaliem, visiem iebraukušajiem 2 nedēļu karantīna, jo kaimiņvalstī Čehijā dienas laikā 30 jauni inficēšanās gadījumi. Malta aizliegusi avioreisus uz visām paaugstināta riska valstīm - Itāliju, Austriju, Šveici, Spāniju, Vāciju utt., saraksts tāds pats kā Latvijā. Bet nevis kaut ko aicina izvērtēt, bet vienkārši - nedrīkst uz un no turienes lidot. Kuģu satiksme arī apturēta. Ukraina - viens saslimušais un slēgtas visas skolas.
Bet pie mums visi slimie vazājas apkārt un apdraud pārējos cilvēkus. Seniori - sēdiet mājās! Prasiet, lai sociālā dienesta darbiniece pie durvīm noliek pārtiku. Nav cita varianta.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.