Iesaki rakstu: 
Šodien publicējam otro pusi no Nacionālās attīstības plāna projekta sadaļas, kas veltīta, plāna autoru vārdiem izsakoties, „degvielai Latvijas ekonomikas izrāviena dzinējā” - tam, kādas darbības un kādos virzienos veicamas, lai pilnīgi droši garantētu Latvijas tautsaimniecības drīzu un strauju izaugsmi. Šī daļa veltīta rīcībai divos – pētniecības un inovāciju, kā arī energoefektivitātes un enerģijas ražošanas virzienos.
Rīcības virziens „Attīstīta pētniecība un inovācija"
Attīstīta pētniecība un inovācija, kas tiek sekmīgi komercializēta, dod iespēju valstij ražot eksportējamus produktus un sniegt starptautiski konkurētspējīgus pakalpojumus. Pētniecība un inovācija var kalpot produktivitātes celšanai, kas nav saistīta ar darbaspēka izmaksu samazināšanu.
Ieguldījumu apmērs pētniecībā un attīstībā Latvijā ir viens no zemākajiem ES. Galvenie izaicinājumi ieguldījumu palielināšanai pētniecībā un attīstībā ir nepietiekošs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā, vāji attīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, mazs moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls un neapmierinoša sadarbība starp zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, tsk. starp Baltijas valstīm.
Latvijas biznesa struktūru galvenokārt veido mikro, mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav kapacitātes investēt pētniecībā un attīstībā, un samērā zems augsto tehnoloģiju sektors. Tas norāda uz nepietiekamu ieguldījumu absorbcijas spēju. Lai privātā sektora spēlētāji būtu spējīgi izmantot pētnieku radīto inovāciju tautas saimniecībā, nepieciešams veidot inovāciju kultūru. Zinātnei vairāk jāpiedalās uzņēmējdarbībā - valstij ir jāpelna ar zinātnes komercializācijas procesā samaksātajiem nodokļiem un izveidotajām darbavietām, tādējādi iegūstot papildu līdzekļus turpmākiem ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā.
Pētniecībā un attīstībā ir būtiska iesaistīto pušu sadarbība, kā arī nepieciešamība radīt lielākas un attiecīgi kompetentākas un spēcīgākas apvienības, šādi arī stimulējot kopējos un privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.
Rīcības virziena mērķi
Mērķis 1: Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā, mērķtiecīgi sekmējot cilvēkresursu piesaisti, inovatīvu ideju izstrādi, pētnieciskās infrastruktūras pilnveidi, augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbību, kā arī pētniecības un inovācijas pārnesi uzņēmējdarbībā.
Mērķis 2: Komercializējot zināšanas, veicināt inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā, šādi paaugstinot minēto produktu izlaides apjoma īpatsvaru tautas saimniecībā
Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi
1. Zinātnes kvalitatīva un kvantitatīva atjaunotne, t.sk. valsts zinātnisko institūtu iesaistīšana doktorantu apmācīšanā, jauno zinātnieku iesaiste pētījumos un zinātniskajā darbībā, kā arī akadēmiskā un zinātniskā personāla mobilitāte, lai veicinātu komercializējamu projektu veidošanu Latvijā.
2. Inovācijas pašatjaunojošā fonda izveide, kura līdzekļi tiek investēti projektos ar komercializācijas potenciālu ar mērķi līdzekļus atgūt un audzēt tālākai investēšanai.
3. Fundamentālu un lietišķu pētījumu īstenošana prioritārajos zinātnes virzienos, kā arī uz tirgu orientētu pētījumu īstenošana, t.sk. zinātniskās infrastruktūras, kas nepieciešama industrijas pasūtītu pētījumu īstenošanai, pilnveide.
4. Atbalsts starptautisku pētījumu programmu īstenošanai inovatīvu tehnoloģiju izstrādei.
5. Privātā sektora pētniecības un inovācijas kapacitātes attīstīšana, atbalstot inovāciju, kurā tiek radīts jauns, pielietojams un nepieciešams eksportspējīgs produkts vai pakalpojums.
6. Panākt efektīvāku sadarbību starp zinātnes un rūpniecības sektoriem, pilnveidojot esošās un veidojot jaunas zinātnieku un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbības formas, izveidojot vienotu pētniecības rezultātu pārneses sistēmu, t.sk. pilnveidojot un attīstot inovācijas atbalsta infrastruktūru (zinātnes un tehnoloģiju parku izveide, inovācijas un biznesa inkubatoru attīstība).
7. Baltijas valstu augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbības platformas izveide un attīstība šādās jomās: (1) biofarmācija un organiskā ķīmija, (2) nanostrukturētie materiāli un augstas enerģijas starojums, (3) viedās tehnoloģijas un inženierija.
8. Mašīntulkošanas sistēmas uz un no latviešu valodas pilnīga izveide.
9. Izvērtējot, apvienojot un pilnveidojot esošos inovācijas atbalsta mehānismus, veidot vienotu atbalsta sistēmu, kas darbojas pēc vienas pieturas principa, nodrošinot jēgpilnu konsultatīvo bloku inovācijas sfērā.
10. Pētniecībai un attīstībai pieejamo aktīvu un projektu vienotas un publiskas datubāzes izveidošana.
Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): Tiks noteikts līdz gala redakcijai.
Rīcības virziens „ Energoefektivitate un enerģijas ražošana"
Enerģija mūsdienās ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem tautas saimniecības konkurētspējas un neatkarības nodrošinātājiem. Latvija ir bagāta ar atjaunojamajiem energoresursiem, kas šobrīd netiek pietiekamā apjomā izmantoti enerģijas ražošanai valstī. Tādēļ šis rīcības virziens paredz veicināt vietējās energoavotu izmantošanu enerģijas ražošanā. Tas gan nenozīmē iespēju nekavējoties atteikties no energoresursu importa, taču veicina sabalansētu enerģijas ražošanas-importa struktūru.
Enerģija ir jāizmanto efektīvi. Tādēļ šis rīcības virziens paredz pasākumus energoefektivitātes celšanai, kas ir nozīmīgs konkurētspējas veicināšanas rīks. Energoefektivitātes celšana primāri ir būtiska ražojošajā sektorā - kā konkurētspējas paaugstināšanas rīks. Tajā pašā laikā ir jāsekmē arī ēku energoefektivitātes paaugstināšana, t.sk. to ēku, kas nav ražošanas aktīvi.
Rīcības virziena mērķi un rādītāji
Mērķis 1: Nodrošināt tautas saimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes samazināšanos un vietējo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināšanos kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām.
Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi
1. Pašvaldību energoplānu izstrāde, kas paredz kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.
2. Atbalsta programmas īstenošana valsts un pašvaldību sabiedrisko ēku sektorā, tsk. izmantojot ESCO modeli.
3. Atbalsta programmas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, t.sk. izmantojot ESCO modeli, un mājsaimniecību energoefektivitātei, un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.
4. Atbalsts inovatīvu enerģētikas un energoefektivitātes tehnoloģiju pilotprojektiem.
5. Atbalsta programmas pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem transporta sektorā un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, atbalstot tikai tādus alternatīvos energoresursus, kas ir ekonomiski izdevīgi, kā arī atbalstot inovāciju, kuras rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu alternatīvo energoresursu izmantošana.
6. Atjaunojamo energoresursu izmantošana izkliedētā enerģijas ražošanā un patēriņā, attīstot ekonomisko aktivitāti un veicinot teritoriju izaugsmi, samazinot vietējo energoresursu eksportu un atkarību no fosilo energoresursu importa.
Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): Tiks noteikts līdz gala redakcijai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
