NEPLP prasības medijiem Latvijā un Lietuvā – krasi atšķirīgas

Iesaki rakstu:

„Šeit tas galvenais ir, ka šajā raidījumā ir pilnīgi vienos vārtos absolūti. Tur nav nekāda, piedošanu, viedokļu daudzveidība, vispār nav pretējā viedokļa un pretējā redzējuma,” sašutis ir Ainārs Dimants, NEPLP priekšsēdētājs, LR1, 10.10.2013. Līdzīgu viedokli pauž arī NEPLP pārstāve Aija Cālīte-Dulevska: „PBK raidījumā pieļauj nacionālā naida kurināšanas pazīmes.”, BNS, 10.11.2013, un LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece: „PBK pārkāpums ir nopietns un sodam jābūt bargam.”, BNS, 11.10.2013.

Politiķu un NEPLP darboņu ar visu bardzību norādītie pārkāpumi ir patiešām būtiski jebkuras demokrātiskas sabiedrības pilnvērtīgai attīstībai. Tomēr konkrētajā gadījumā nebeidz pārsteigt pašu mediju, īpaši jau sabiedrisko mediju, un to uzraugu apelēšana pie atsevišķām likuma normām konkrētā Lietuvas raidījuma kontekstā, bet pilnīga šo pašu likuma normu ilgstoša un pilnīga ignorance sabiedrisko mediju raidījumos Latvijā.

Gan Latvijas Republikas likumi (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.4.pants), gan pašu sabiedrisko mediju izstrādātie un pieņemtie profesionālās darbības kodeksi (Latvijas Radio Rīcības kodeksa 5.1.-5.3.punkts) akcentē vairākus žurnālistu profesionālās darbības kritērijus, kas respektējami raidījumu veidošanā, piemēram, objektivitāte un viedokļu daudzveidība. Diemžēl šīs likuma normas vai profesionālās darbības standarti Latvijā netiek ievēroti, turklāt nevis vienā vai divos gadījumos, bet gan sistemātiski.

Šī NEPLP sastāva laikā 12 reizes esmu bijis spiests vērsties gan sabiedriskajos medijos, gan informēt NEPLP par to, ka atsevišķos raidījumos izskanējušas nepatiesas ziņas, spekulatīvas interpretācijas un visbiežāk ticis tiražēts vienas personas politiski motivēts viedoklis. Esmu lūdzis mediju vadītājiem iespēju paust savu, alternatīvo, viedokli gadījumos, kad kādā no raidījumiem bez manas klātbūtnes mana darbība tikusi interpretēta, balstoties tikai un vienīgi uz spekulatīviem pieņēmumiem vai patiesībai neatbilstošiem faktiem. Esmu vērsies ar šādiem konkrētiem iesniegumiem:

-26.06.2012. LR1 – par man noteikto drošības līdzekli;

-26.06.2012. LTV1 – par Anglijas tiesu;

-30.08.2012. LR1 – par Ventspils pašvaldības uzņēmumiem;

-03.09.2012. LR1 – par t.s. Lemberga krimināllietas izskatīšanu;

-30.10.2012. LR1 un LTV1; 04.12.2012. LR1 – par E.Sprūdža rīkojumu Nr.343;

-14.02.2013. LR1 – par politiskajām aktualitātēm;

-14.05.2013. LTV1 – par deputāta statusa likumprojektu;

-10.06.2013. LR1 – par ventspilnieku apzagšanu;

-12.06.2013. LR1 – par „Latvijas Kuģniecību”;

-15.08.2013. LR1 – par mana mūža garumu.

Nevienā no šiem gadījumiem no mediju puses man netika dota iespēja paust savu viedokli. Arī NEPLP uz maniem iesniegumiem nav atbildējusi līdz pat šai dienai, tādējādi pārkāpjot Valsts pārvaldes iekārtas likumu un labas pārvaldības principu.

Es pilnībā apzinos, ka viena cilvēka, turklāt politiķa, situācija globālās nozīmes vēsturiskajā kontekstā nav un nevar būt salīdzināma ar nācijas atmodu un valsts neatkarības atjaunošanu, tomēr demokrātiskā sabiedrībā, par kādu sevi patīk uzskatīt arī Latvijai, pretēju viedokļu godīga atspoguļošana ir viens no sabiedrisko mediju galvenajiem uzdevumiem. Un šī iespēja nedrīkst būt atkarīga no politiskām simpātijām vai antipātijām. Līdz ar to aicinu NEPLP, turpmāk vērtējot privātā PBK vai jebkuru citu kanālu raidījumus, neaizmirst par savām tiešajām funkcijām un līdzvērtīgus vērtēšanas standartus piemērot arī Latvijas sabiedrisko mediju raidījumu analīzē. Pretējā gadījumā šī saasinātā uzmanība uztverama nevis kā vēlme objektīvi izvērtēt kāda raidījuma satura un formas atbilstību Latvijas Republikas likumiem, bet tikai un vienīgi kā politiska ieinteresētība vai varbūt iespaidīga mēroga neprofesionalitāte?!

Ņemot vērā mediju uzrauga Dimanta rūpes par viedokļu daudzveidības nodrošināšanu plašsaziņas līdzekļos, lūdzu nodrošināt šādas pašas tiesības arī man.

Seko mums