Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz Latvijas Krājbankā zaudētajiem 1,2 miljoniem eiro un gada laikā seškārt sarukušu peļņu, ar Biķernieku mežā sarīkoto iespaidīgo izzāģēšanas postažu slavenā Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži valdība pērn tikusi pie iespaidīga atalgojuma pieauguma, - tā rāda uzņēmuma gada pārskats Lursoftdatu bāzē. Algu pieaugumam nav traucējis arī fakts, ka uzņēmuma jaunās kokzāģētavas darbības apjomi joprojām nav sasniegusi Tauriņa pirms pieciem gadiem solīto līmeni.

Kā rāda Lursoft dati, Aivara Tauriņa (attēlā) vadītās SIA Rīgas meži valdes locekļu atalgojums palielinājies no 214,3 tūkstošiem eiro 2015. gadā līdz 247,1 tūkstotim eiro pērn. 594 tūkstoši eiro 2015. gadā un jau 727 tūkstoši eiro pērn, - tik iespaidīgi ir palielinājušās uzņēmuma administrācijas algas.

Šādu atalgojuma pieaugumu uzņēmuma vienīgais akcionārs – Nila Ušakova vadītā Rīgas pašvaldība – ir noteikusi, neņemot vērā ne SIA Rīgas meži pērn strauji – aptuveni sešarpus reizes sarukušo peļņu (līdz 227 tūkstošiem eiro), ne līdz šim publiski neatklāto faktu, ka Rīgas mežu vadība pamanījusies bankrotējušajā Latvijas Krājbankā pazaudēt 1,205 miljonus eiro.

Uzņēmuma gada pārskatā minēta arī iespaidīga komercķīla, un Rīgas mežu ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi no AS SEB banka ir bijuši nepilni 2,5 miljoni eiro. 2012. gadā šī kredītiestāde izrādījās vienīgā, kas bija gatava aizdot Rīgas mežiem 4,5 miljonus latu kokzāģētavas ražošanas kompleksa projektēšanai un būvdarbiem

„Pirmais darbības gads būs "iesildīšanās" gads, kad zāģētava strādās ar 50% jaudu, un šajā gadā apgrozījums plānots 1,7 miljonu latu apmērā. Vēlāk zāģētavas apgrozījumu paredzēts palielināt līdz 3,1 miljonam latu (4,4 miljoniem eiro)," – tā 2012. gadā apgalvoja Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš. Viņš toreiz arī paziņoja, ka kopumā investīcijas kokzāģētavā saskaņā ar biznesa plānu esot paredzēts atpelnīt trīs gadu laikā.

Taču pat vēl tagad, piecus gadus vēlāk Tauriņa solītie kokzāģētavas Norupe apgrozījuma apjomi joprojām nav sasniegti. Kā rāda Rīgas mežu gada pārskats, uzņēmuma „realizācijas daļa veikusi Sabiedrības kokzāģētavas Norupe saražotās produkcijas (zāģmateriāli, skaida, šķelda, brāķētā koksne, miza, koksnes gabalatliekas, utt.) pārdošanu par EUR 3 894 010”.

Līdz ar to galvenais Rīgas pašvaldības uzņēmuma bizness ir koku zāģēšana un apaļkoku pārdošana: saskaņā ar gada pārskatu pērn tas veicis „apaļkoku pārdošanu ar piegādi pasūtītājam 75 253,97 m3 apjomā par EUR 4 039 431, apaļkoku pārdošanu pie ceļa 57 525,79 m3 apjomā par EUR 2 261 224, ka arī apaļkoku pārdošanu cirsmā 148 m3 par EUR 847”.

Pietiek jau informēja par citiem Rīgas mežu vadības saimniekošanas rezultātiem: neraugoties uz iespaidīgo izzāģēto mežu apjoma pieaugumu, pērn Rīgas meži ir strādājuši ar neto apgrozījumu EUR 14 950 372 apjomā un tikai EUR 227 704 lielu peļņu.

Publiski gan Rīgas meži mēģina norādīt tikai uz to, ka tie nodarbojoties ar mežu kopšanu un teritoriju labiekārtošanu. Arī par Biķernieku mežā nule sarīkoto apjomīgo meža izzāģēšanu pašvaldības uzņēmums vispirms mēģināja klusēt, un vienīgais, ko sākotnēji vēlējās teikt Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš, bija – lai liekot mierā viņu un viņa preses sekretāru.

Tikai pēcāk, saprotot, ka noklusēšana rezultātus nedod, Rīgas meži  nāca klajā ar jaunu versiju par to, ko fotoattēlos fiksējuši lasītāji: „Darbu laikā izzāģētie koki un pārējie ciršanas atlikumi (krūmi, zari) pakāpeniski tiek savākti un aizvesti prom. Šim nolūkam iepriekš tika sagatavota vieta, kur tos novietot. Kā arī, lai izvairītos no šo darbu rezultātā iespējamajiem esošā ceļa vai taku bojājumiem (iebrauktas risas un dubļi, nogrimusi tehnika), tika sagatavots ceļa posms ar nestspēju, kas atbilst ciršanas atlikumu izvešanai paredzētās tehnikas gabarītiem un kustības intensitātei.”

Tikmēr Valsts meža dienests ir atklājis, ka kopējā meža platība, ko Tauriņa vadītā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži vēlas izcirst Biķernieku mežā, ir 29,34 hektāri, turklāt pretēji sākotnējiem nepatiesajiem apgalvojumiem izrādījies, ka ir paredzēta ne tikai kopšanas cirte, bet arī galvenā izlases cirte.

„Kopšanas laikā tiek izzāģēti kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki, kā arī tiek samazināta audzes biezība līdz MK noteikumos atļautajam, tādējādi palielinot augšanas telpu un uzlabojot vidi paliekošajiem kokiem,” – ar šādu paziņojumu nāca klajā kādreizējais saraksta Par labu Latviju pārstāvis, tagadējais Rīgas mežu preses pārstāvis un vienlaikus valdes loceklis Edgars Vaikulis, kura atalgojums gadā ir aptuveni 60 000 eiro.

Taču, kā rāda Valsts meža dienesta oficiālā informācija, no Rīgas mežu sniegtajām ziņām izrietošais, ka Biķernieku mežā tiekot veikta tikai kopšanas cirte. „Pārbaudot īpašnieka iesniegto informāciju par plānotajām darbībām Biķernieku mežā un to atbilstību normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām, Valsts meža dienests meža īpašniekam izsniedza apliecinājumus vairāku cirtes izpildes veidu veikšanai – kopšanas cirtei, galvenajai izlases cirtei, cirtei pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma – ar kopējo platību 29,34 hektāri,” informē meža dienests.

Kopējā SIA Rīgas meži apsaimniekotā platība ir 63 373 ha, no kuriem meža zemes aizņem 59 602 ha. Sabiedrības statūtkapitālā ir iekļauti 53 386 ha (no kuriem meža zemes - 51 781 ha). Pārējo platību veido Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošie meži un meža zemes Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un meži īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...