Neraugoties uz Vonsoviča zaudējumu Rimšēviča tiesvedībā pret Latvijas Banku, Kazāks vēlas slēgt jaunu līgumu

PIETIEK
18.11.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Pietiek jau informēja, ka novembra sākumā bijušais padomju tiesnesis, tagadējais advokāts Romualds Vonsovičs ir cietis jau kārtējo sakāvi tiesā, šoreiz viņa birojam pārstāvot Latvijas Banku tiesvedībā pret tās bijušo prezidentu I. Rimšēviču: Rīgas rajona tiesa Siguldā atzina par pamatotu bijušā bankas vadītāja prasību par laikā no 2018. gada februāra līdz 2019. gada februārim neizmaksātās darba algas piedziņu 151 704 eiro apmērā

Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas Bankai, tās advokātam R. Vonsovičam un viņa birojam nespējot atrast pārliecinošus argumentus, nāksies atmaksāt tās bijušajam prezidentam iespaidīgo atalgojumu, kas viņam tika liegts pēc atstādināšanas no amata kukuļošanas kriminālprocesa ietvaros.

Taču, neraugoties uz R. Vonsoviča biroja piedzīvoto jau kārtējo neveiksmi, Latvijas Bankas vadība plāno turpināt izmantot tā pakalpojumus. „Pašlaik notiek sarunas ar zvērināta advokāta R. Vonsoviča biroju par Latvijas Bankas interešu aizstāvību civillietā Nr. C33275320 (I. Rimšēviča prasībā par darba algas piedziņu 151,7 tūkstošu eiro apmērā) otrās instances tiesā. Līgums vēl nav noslēgts,” apliecina Latvijas Bankas pārstāvis.

Nekādu atklātu iepirkumu jau atkal nav plānots rīkot. „Latvijas Banka ievēro Publisko iepirkumu likuma normas, kā arī veiks nepieciešamās darbības, lai gūtu pārliecību, ka nolīgtā samaksa par juridisko pakalpojumu saņemšanu ir atbilstoša tirgus situācijai un saimnieciski pamatota,” skaidro Latvijas Banka.

Pietiek jau ir informējis, ka, lai gan Latvijas Bankas Juridiskajā pārvaldē strādā astoņi darbinieki, kuru kopējais ikmēneša atalgojums ir vairāk nekā 20 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, Latvijas Bankas vadībai pērn un šogad ir šķitis nepieciešams noslēgt trīs juridisko pakalpojumu līgumus par kopumā 17 tūkstošiem eiro ar pēdējā laikā aizvien biežāk nesekmīgo advokātu R. Vonosoviču un viņa biroju.

Pie līguma I. Rimšēviča atalgojuma lietā R. Vonsoviča birojs bez konkursa bija ticis šā gada martā. Šis līgums par 8470 eiro (ieskaitot PVN) bija noslēgts par „Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēte un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošana, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.

Pagājušā gada augustā R. Vonsovičs piesaistīts juridiskā izvērtējuma sniegšanai pirmstiesas civiltiesiskajā strīdā, un līgumā noteiktā summa ir bijusi 5000 eiro (ieskaitot PVN). Nekādu plašāku informāciju par lietas būtību Latvijas Banka neatklāj.

Savukārt saistībā ar Pietiek jau aprakstīto Latvijas Bankas darbinieka prasībā par rīkojuma par atstādīšanu no darba uzskatīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu šā gada janvārī parakstītajā līgumā noteiktā summa par sniegtajiem pakalpojumiem ir 3630 eiro (ieskaitot PVN).

Šis līgums slēgts par „Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēte un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošana, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.

Latvijas Bankas vadība ir uzskatījusi R. Vonsoviča un viņa biroja pakalpojumus apmaksāt, neraugoties uz to, ka iestādes Juridiskajā pārvaldē strādā astoņi cilvēki, kuru vidējais atalgojums ir 2 660 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Latvijas Bankas vadība taisnojas, ka tās juridiskais dienests pārstāv Latvijas Banku administratīvajos procesos un vienkāršākos civilprocesos, vienlaikus centrālajā bankā netiek uzturēta padziļināta specializācija civilo tiesvedību procesos, jo no institūcijas pārvaldības viedokļa neesot lietderīgi uzturēt šauras specializācijas kompetenci apstākļos, kad Latvijas Banka šādos tiesu procesos tiek iesaistīta salīdzinoši reti. Tāpēc Latvijas Bankas interešu labākai aizstāvībai ietilpīgākos civilo tiesvedību procesos tiekot piesaistīts šajā jomā specializējies ārējs juridisko pakalpojumu sniedzējs.

„Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka ārējā juridisko pakalpojumu sniedzēja iesaiste apjomīgu prasību izskatīšanā un aizstāvības sagatavošanā, t.sk. saistībā ar interešu konflikta situāciju, kas veidojās Latvijas Bankas amatpersonas iesaistes dēļ, bija nepieciešama situācijas juridiskai analīzei un labākai Latvijas Bankas interešu aizstāvībai,” skaidro Latvijas Banka.

Attiecībā uz iepirkumu dokumentāciju tā vēršot uzmanību uz to, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 9. panta divdesmitajai daļai, ņemot vērā nolīgtās līgumcenas par juridisko pakalpojumu sniegšanu, netika piemērotas Publisko iepirkumu likuma prasības.

Lai gūtu pārliecību par nolīgtās līgumcenas atbilstību juridisko pakalpojumu tirgus situācijai, esot tikusi veikta tirgus izpēte un gūta pārliecība, ka sarunās panāktā vienošanās par minēto juridiskās pārstāvniecības pakalpojumu summu ir saimnieciski pamatota.

„Līdz ar to Latvijas Banka ir stingri ievērojusi Publisko iepirkumu likuma normas, kā arī veikusi nepieciešamās darbības, lai gūtu pārliecību, ka tās intereses minētajos strīdos tiek aizstāvētas iespējami labi, bet nolīgtā samaksa par šo pakalpojumu saņemšanu ir atbilstoša tirgus situācijai un saimnieciski pamatota,” skaidro Latvijas Banka.

Šā gada 1. oktobrī ar attaisnojošu spriedumu šodien nu jau otrajā instancē beidzās krimināllieta, kuru pirms pieciem gadiem sāka izskatīt Rīgas Centra rajona tiesa. Tagad arī Rīgas apgabaltiesa nosprieda, ka ne bijušais Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis, ne uzņēmējs Gints Lazdiņš nav vainojami krāpšanā lielā apmērā, kā to mēģināja pierādīt pretējās puses – tradicionāli par mecenātiem dēvēto Borisa un Ināras Teterevu advokāts R. Vonsovičs.

Seko mums