Nevis „atkal airBaltic kādu aiz borta atstāja”, bet kaut kas daudz nopietnāks

Iesaki rakstu:

Pirmdien, 2017.gada 2.oktobrī portālā „Dienas Bizness” rakstā ar virsrakstu „airBaltic pirmo komercreisu veica pirms 22 gadiem” AS Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede sniedz informāciju, ka 2018. gada vasaras sezonā airBaltic uzsāks jaunus lidojumus uz Lisabonu (Portugāle), Malagu (Spānija), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija). http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/airbaltic-pirmo-komercreisu-veica-pirms-22-gadiem-467151

No pirmā acu uzmetiena it kā laba ziņa, pozitīva informācija, mērķauditorija – potenciālie pasažieri, priecājas par jauniem galamērķiem, taču ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic kaut kas ir nogājis greizi. Un tas ir kārtējais aiz borta atstātais pasažieris, bet kaut kas nesalīdzināmi nopietnāks.

Uzņēmumam airBaltic ir par dārgu naudu pasūtīts, konsultantu vispusīgi izanalizēts, labi pārdomāts un izstrādāts, valdes izlolots un galu galā padomes un akcionāra akceptēts nopietns dokuments - 5 gadu attīstības plāns. Tas pagājušā gada novembrī tika prezentēts arī kādā intermodālā transporta konferencē, tāpēc par to, kuros maršrutos airBaltic saskata vislabākās attīstības iespējas un tāpēc atklās jaunus maršrutus nākamo piecu gadu laikā, ir publiski pieejama informācija:

https://twitter.com/thatjohn/status/752839145547001856?s=09

Salīdzinot pirms nepilna gada izstrādāto airBaltic 5 gadu attīstības plānu ar „Dienas Biznesā” atklātībā nodotajiem kompānijas plāniem 2018.gadam, ar lielu pārsteigumu un neizpratni jāsecina, ka tie ir pilnīgi atšķirīgi! Protams, kaut kas nedaudz galamērķu sarakstā varētu pamainīties, jo kaut kas nav izdevies vai parādījusies kāda jauna un negaidīta iespēja, piemēram, šogad Liepāja, par ko ir īpašs stāsts, taču kopumā viena gada laikā ilgtermiņa stratēģijā nekam būtiskam mainīties nevajadzētu.

Taču rodas iespaids, ka tiek runāts par divām dažādām kompānijām, ka airBaltic Korporatīvās komunikācijas vadītāja ir ko galīgi sajaukusi, jo airBaltic nākamā gada lidojumu jauno galamērķu sarakstā iekļautās Lisabona, Malaga, Splita, Bordo, Gdaņska – neviena no šim visām vēl pirms gada nešķita pat piecu gadu attālumā, taču tagad pēkšņi ir kļuvušas par jaunām labākajām iespējām.

Toties pirms gada prezentētās „labākās iespējas” – neviena! Vai vienkārša sakritība? Šāda varbūtība tīri matemātiski ir ļoti maz ticama, lai varētu vispār tikt nosaukta par sakritību. Šim negaidītajam pavērsienam varētu būt trīs racionāli izskaidrojumi:

a) akcionārs un padome tiek/tika maldināti;

b) valde nepilda pašas izstrādāto plānu;

c) valdes lēmumi netiek balstīti uz racionāliem un ilgtspējīgiem kritērijiem.

Šāda praktiskās rīcības nesakritība ar iepriekšējiem nodomiem varētu arī nozīmēt, ka airBaltic piecgades plāna „ražošana” nav nepieciešama, jo kompānijas valde ir pierādījusi, ka tai nav ne jausmas, kā aviācijas tirgus pat pēc gada vai diviem izskatīsies. Papīrs, protams, pacieš visu, bet tas tomēr gala rezultātā iznāk ļoti dārgs „papīrs” - fikcija, kas gribot negribot jāapmaksā solidāri visiem airBaltic pasažieriem.

Vai šādas 2018. gada vasaras sezonai iecerētās radikālās atkāpes un spontānus lēmumus atbalsta arī uzņēmuma padome un akcionārs? Vai viņiem šīs izmaiņas šķiet uzmanības vērtas, un par ko tās liecina? Vai ir vēl citas aviācijas jomas, par kurām airBaltic valdei nav ne jausmas?

„Novirzes no plāna” parasti ir pirmais, kas labiem vadītājiem norāda uz virzienu, kuru vērts papētīt - kas nogājis greizi, kas nav bijis pareizi. Tā ir labas pārvaldības prakses neatņemama sastāvdaļa. Problēmas ar pārvaldību pašas no sevis nepāriet – tām nav gadījuma raksturs kā nereti ar tehniskajām vai komunikācijas kļūdām.

Ja kompāniju vada cilvēki, kuri no aviācijas maz ko saprot vai pieņem iracionālus lēmumus – tā ir pavisam nopietna problēma: manuprāt, daudz vairāk uzmanības vērta nekā, ka „atkal viņi kādu aiz borta atstāja”.

* Raksta autora pseidonīms

Seko mums