Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir, protams, interesanti airBaltic sakarā medijos lasīt ziņu par tās prezidenta atalgojuma apmēru, ka „atkal viņi kādu aiz borta atstāja” vai „nolaišanās laikā radās dažas tehniskas problēmas” un tamlīdzīgas ziņas, kuras tiek pamanītas un kurām parasti seko publikas vētraina reakcija. Protams, tas neko labu par aviokompāniju neliecina, taču vairāk vai mazāk tā ik pa laikam gadās visiem. Taču šoreiz vēlos vērst uzmanību uz kaut ko nesalīdzināmi nopietnāku, iespējams, lielākajai auditorijas daļai neizprotamu problēmu, taču konsekvenču ziņā ļoti nepatīkamu.

Pirmdien, 2017.gada 2.oktobrī portālā „Dienas Bizness” rakstā ar virsrakstu „airBaltic pirmo komercreisu veica pirms 22 gadiem” AS Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede sniedz informāciju, ka 2018. gada vasaras sezonā airBaltic uzsāks jaunus lidojumus uz Lisabonu (Portugāle), Malagu (Spānija), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija). http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/airbaltic-pirmo-komercreisu-veica-pirms-22-gadiem-467151

No pirmā acu uzmetiena it kā laba ziņa, pozitīva informācija, mērķauditorija – potenciālie pasažieri, priecājas par jauniem galamērķiem, taču ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic kaut kas ir nogājis greizi. Un tas ir kārtējais aiz borta atstātais pasažieris, bet kaut kas nesalīdzināmi nopietnāks.

Uzņēmumam airBaltic ir par dārgu naudu pasūtīts, konsultantu vispusīgi izanalizēts, labi pārdomāts un izstrādāts, valdes izlolots un galu galā padomes un akcionāra akceptēts nopietns dokuments - 5 gadu attīstības plāns. Tas pagājušā gada novembrī tika prezentēts arī kādā intermodālā transporta konferencē, tāpēc par to, kuros maršrutos airBaltic saskata vislabākās attīstības iespējas un tāpēc atklās jaunus maršrutus nākamo piecu gadu laikā, ir publiski pieejama informācija:

https://twitter.com/thatjohn/status/752839145547001856?s=09

Salīdzinot pirms nepilna gada izstrādāto airBaltic 5 gadu attīstības plānu ar „Dienas Biznesā” atklātībā nodotajiem kompānijas plāniem 2018.gadam, ar lielu pārsteigumu un neizpratni jāsecina, ka tie ir pilnīgi atšķirīgi! Protams, kaut kas nedaudz galamērķu sarakstā varētu pamainīties, jo kaut kas nav izdevies vai parādījusies kāda jauna un negaidīta iespēja, piemēram, šogad Liepāja, par ko ir īpašs stāsts, taču kopumā viena gada laikā ilgtermiņa stratēģijā nekam būtiskam mainīties nevajadzētu.

Taču rodas iespaids, ka tiek runāts par divām dažādām kompānijām, ka airBaltic Korporatīvās komunikācijas vadītāja ir ko galīgi sajaukusi, jo airBaltic nākamā gada lidojumu jauno galamērķu sarakstā iekļautās Lisabona, Malaga, Splita, Bordo, Gdaņska – neviena no šim visām vēl pirms gada nešķita pat piecu gadu attālumā, taču tagad pēkšņi ir kļuvušas par jaunām labākajām iespējām.

Toties pirms gada prezentētās „labākās iespējas” – neviena! Vai vienkārša sakritība? Šāda varbūtība tīri matemātiski ir ļoti maz ticama, lai varētu vispār tikt nosaukta par sakritību. Šim negaidītajam pavērsienam varētu būt trīs racionāli izskaidrojumi:

a) akcionārs un padome tiek/tika maldināti;

b) valde nepilda pašas izstrādāto plānu;

c) valdes lēmumi netiek balstīti uz racionāliem un ilgtspējīgiem kritērijiem.

Šāda praktiskās rīcības nesakritība ar iepriekšējiem nodomiem varētu arī nozīmēt, ka airBaltic piecgades plāna „ražošana” nav nepieciešama, jo kompānijas valde ir pierādījusi, ka tai nav ne jausmas, kā aviācijas tirgus pat pēc gada vai diviem izskatīsies. Papīrs, protams, pacieš visu, bet tas tomēr gala rezultātā iznāk ļoti dārgs „papīrs” - fikcija, kas gribot negribot jāapmaksā solidāri visiem airBaltic pasažieriem.

Vai šādas 2018. gada vasaras sezonai iecerētās radikālās atkāpes un spontānus lēmumus atbalsta arī uzņēmuma padome un akcionārs? Vai viņiem šīs izmaiņas šķiet uzmanības vērtas, un par ko tās liecina? Vai ir vēl citas aviācijas jomas, par kurām airBaltic valdei nav ne jausmas?

„Novirzes no plāna” parasti ir pirmais, kas labiem vadītājiem norāda uz virzienu, kuru vērts papētīt - kas nogājis greizi, kas nav bijis pareizi. Tā ir labas pārvaldības prakses neatņemama sastāvdaļa. Problēmas ar pārvaldību pašas no sevis nepāriet – tām nav gadījuma raksturs kā nereti ar tehniskajām vai komunikācijas kļūdām.

Ja kompāniju vada cilvēki, kuri no aviācijas maz ko saprot vai pieņem iracionālus lēmumus – tā ir pavisam nopietna problēma: manuprāt, daudz vairāk uzmanības vērta nekā, ka „atkal viņi kādu aiz borta atstāja”.

* Raksta autora pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft