Nezināmām personām piederošs Belizas ofšors Amerikam procentos samaksājis 80 tūkstošus
L. Lapsa31.05.2012.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks deklarējis no nezināmām personām piederošas, Belizā reģistrētas ārzonas kompānijas pērn procentos saņemtus vairāk nekā 80 tūkstošus latu. Pats Ameriks nevieš skaidrību, kas ir cilvēki, kam viņš par aizdevumu saņēmis tik iespaidīgus procentus, tā vietā norādot, ka „oficiāli no sava bankas konta es varu aizdot, kam vēlos un cik vēlos, es attiecīgi to deklarēju”.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāzē atrodamā Amerika amatpersonas deklarācija par 2011. gadu, viņš procentos no ofšoru paradīzē Belizā reģistrētās Prosperity Financing limited, IBC saņēmis 81 847 latus. Saskaņā ar Amerika skaidrojumu šie esot procenti par viņa izsniegtu pusmiljonu eiro lielu aizdevumu.
Kā rāda amatpersonas deklarācijas, Ameriks 2010. gadā patiešām nezināmām personām aizdevis 500 000 eiro, bet pērn šādu pat summu atguvis. Nezināmās personas Amerikam par aizdoto naudu procentos šajā laikā samaksājušas vairāk nekā 20% no aizdotās summas, kas netieši atbilst amatpersonas neoficiālajai iesaukai – „Misters divdesmit procenti”.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks nevēlas atklāt, kas tieši ir bijušas šīs personas, kuras par aizņēmumu bijušas gatavas maksāt tik ievērojamus procentus. Saskaņā ar viņa versiju nauda aizdota „ar SMS kredītu saistītai kompānijai”. Uz jautājumu, vai runa ir par Latvijā reģistrēto SIA SMS kredīts, atbilde skanēja – viņš nemaz nezinot, kur reģistrēts SMS kredīts un tā īpašnieki.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA SMS kredīts jau kopš 2007. gada pieder diviem igauņiem – Tomasam Allikam un Aimaram Jurimae. Kompānijas birojā Pietiek ceturtdien neviens nevēlējās sniegt nekādus komentārus sakarā ar Amerika apgalvojumiem. Interesanti, ka pēdējos gados uzņēmums nav iesniedzis nevienu savu gada pārskatu.
Šis nav pirmais noslēpumainais Amerika darījums, - kā jau ziņots, personīgu bankrotu piedzīvojušais bijušās Rīgas komercbankas prezidents Vladimirs Kuļiks 2006. gada septembrī bija spējis iegādāties iespaidīgu namīpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 152. Par to viņš toreizējam Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājam Amerikam oficiāli bija samaksājis vairāk nekā divus miljonus latu.
Ņemot vērā Kuļika oficiāli trūcīgo finanšu stāvokli un apstākli, ka šo īpašumu viņš Amerikam Rīgas komercbankas krīzes laikā bija pārdevis par nepilniem 37 000 Ls, šāds darījums radīja aizdomas par fiktīvu pirkumu vai naudas atmazgāšanas mēģinājumu.
Kuļiks vienreiz jau bija bijis tā īpašnieks - 1997. gada vasarā viņš divos darījumos šo īpašumu oficiāli par 17 000 Ls bija iegādājies no kāda 1947. gadā dzimuša Aleksandra Pugačeva, kurš jau pirms trim gadiem par to bija maksājis pusotru reizi lielāku summu.
Nepilnu pusotru gadu pēc pirkuma veikšanas Kuļiks īpašumu oficiāli pārdeva Amerikam - atkal divos darījumos (kas nekustamo īpašumu jomā bieži tiek izmantoti, lai īpašumus pārdotu par mākslīgi pazeminātu cenu, bet neļautu to izmantot pašvaldībai ar tās pirmpirkuma tiesībām) tas jaunajam īpašniekam oficiāli izmaksāja 36 843 Ls.
Toreizējais baņķieris savu Jūrmalas īpašumu Amerikam pārdeva 1998. gada 25. novembrī un 7. decembrī - Kuļikam ļoti grūtā laikā. Banku sfēras pārstāvjiem un tās uzraugiem jau bija zināms, ka lielākā daļa Rīgas komercbankas līdzekļu, „pateicoties” Kuļika nepareizajai stratēģijai, bija ieguldīti lielu peļņu sološajās Krievijas parādzīmēs un pēc kaimiņvalsts finanšu kraha bija faktiski zaudēti.
Rīgas komercbankas stāvoklis bija tik smags, ka 1999. gada martā tika atzīta tās maksātnespēja un tika paziņots - Krievijā tā 1998. gadā zaudējusi vismaz 29 miljonus latu. Vēlākā bankas sanācija Latvijas valstij, pēc aptuveniem aprēķiniem, izmaksāja aptuveni 50 miljonus latu.
No paša Kuļika gan materiālā atbildība netika prasīta, un formāli arī nebija iespēju no viņa ko piedzīt - baņķierim nekas vairs nepiederēja. 1999. gadā intervijā laikrakstam Čas Kuļiks stāstīja, ka viņš neesot bijis labākā stāvoklī kā jebkurš bankas noguldītājs un ka daudzi paziņas viņam ieteikuši aizbraukt no valsts vai izdarīt pašnāvību.
Tikai vēlāk izrādījās, ka Kuļiks ar Amerika palīdzību jau laikus bija nodrošinājies pret iespējamām materiālām pretenzijām un oficiāli šķīries no dārgā īpašuma, kaut patiesībā visu laiku kopš 1998. gadā pirms bankas maksātnespējas noslēgtā Jūrmalas īpašuma formālās pārdošanas darījuma eksbaņķieris tajā turpinājis dzīvot.
Pats Ameriks pēc ziņu par darījumu nonākšanas atklātībā apgalvoja - viņš nezinot un viņu arī neinteresējot, kāpēc Kuļiks savulaik viņam īpašumu pārdevis un tagad izmantojis savas pārdošanas līgumā iekļautās pirmpirkuma tiesības. Ameriku arī neinteresējot, no kurienes bankrotējušais baņķieris esot ņēmis naudu darījumam.
KNAB par šīm ziņām gan izrādīja formālu interesi, taču nekādus rezultātus tā nedeva.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
