Iesaki rakstu: 
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kolektīvam šomēnes paredzēta par slēptu ziedotāju – cik zināms, lielāko farmācijas kompāniju pārstāvniecību – „samestiem” 27 tūkstošiem latu rīkota balle. Taču rīkotāja - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas atbalsta fonda (kura mērķos baļļu rīkošana nav minēta) vadības pārstāvis Mārcis Leja teic ko pilnīgi citu: runa esot par cildenu atbalsta pasākumu slimnīcas darbiniekiem. Tiesa, fonda pārstāvis sāk izlocīties, kad viņam skaidri jāatbild – vai šādi „atbalsta pasākumi” rīkoti arī iepriekš.
Vai varat sīkāk pastāstīt par gaidāmo balli?
Nezinu, no kurienes jums ir informācija par balli. Mēs esam organizācija, kuras mērķis ir sniegt atbalstu Austrumu slimnīcai. Šis būs pasākums Austrumu slimnīcas darbiniekiem. Ņemot vērā, ka slimnīcā strādā 3500 darbinieku un viņi atrodas dažādās lokalizācijas vietās, tā ir iespēja darbiniekiem satikties, apmainīties domām.
Vēl pasākumā paredzēts sniegt informāciju par pagājušā gada rezultātiem, kā arī informēt par šā gada plāniem. Pagaidām pasākuma laiks vēl precīzi nav zināms, ir domāts janvāra vidū. Tas ir atbalsta pasākums Austrumu slimnīcas darbiniekiem. Tā nebūs balle.
Un kas maksā naudu par šo „atbalsta pasākumu”?
Ziedotāju vārdus es nevaru atklāt atbilstoši mūsu noslēgtajiem līgumiem un likumiem, kas liedz reklamēt ziedotājus. Ja es nosaukšu kompāniju nosaukumus, tā būs reklāma. Mēs kā sabiedriskā labuma organizācija to nedrīkstam darīt.
Par to, kāda ir motivācija ziedotājiem ziedot, jums jājautā ziedotājiem. Ziedotāju vārdus es nedrīkstu atklāt. Jūs varat apzvanīt visas lielākās Latvijas tirgū strādājošās farmācijas kompānijas un pajautāt. Nē, es neteicu, ka ziedotāji ir lielākās farmācijas kompānijas, es tikai teicu, ka jūs varat pajautāt.
Jūs varat palikt pie sava uzskata, ka mēs ar likumu, kas aizliedz reklamēt ziedotājus, mēģinām piesegties, lai neatklātu kompānijas, kuras uzpērk mūsu mediķus. Tā ir jūsu interpretācija. Mēs esam sabiedriskā labuma organizācija, kura darbojas saskaņā ar statūtiem. Pasākums ir kā atbalsta instruments slimnīcas darbiniekiem, kas atbilstu mūsu darbībai.
Mēs katru gadu VID sniedzam atskaiti par saņemtajiem ziedojumiem un to izlietojumu, un, ja kaut kas nebūtu izlietots atbilstoši likumam, tad mums liegtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Līdz šim tas nav noticis.
Vai arī iepriekš fonds ir rīkojis pasākumus slimnīcas darbiniekiem?
Mēs esam rīkojuši konferences, kurās piedalās ne tikai slimnīcas, bet arī citu profilu darbinieki, piemēram, ģimenes ārsti.
Bet tieši pasākumi slimnīcas darbiniekiem?
Ir bijuši atbalsta pasākumi, kuros ir aicināti piedalīties ārvalstu speciālisti, lai paplašinātu mediķu zināšanu loku.
Bet es jautāju tieši par tādiem pasākumiem darbiniekiem, kuros viņi satiekas, apmainās domām, kuros viņiem pastāsta par iepriekšējā gada rezultātiem un turpmākajiem plāniem?
Mums ir bijuši dažādi pasākumi, un mūsu mērķis ir sniegt atbalstu Austrumu slimnīcai un tai skaitā slimnīcas darbiniekiem...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
