No kā pašlaik sastāv "Liepājas metalurgam" netīkamā OIK un kas ar to notiks turpmāk
PIETIEK28.01.2013.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā skaļās diskusijas un dažādās publiski izteiktās versijas, ko pēdējās dienās izraisījis AS Liepājas metalurgs paziņojums par atteikšanos turpmāk maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas obligātā iepirkuma komponenti – saīsinājumā OIK. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Ekonomikas ministrijas skaidrojumu - no kā tad pašlaik sastāv šī OIK (procentuāli, summās) pašlaik, kas ar to notiks šā gada laikā, no kā tas atkarīgs, cik droši, ka notiks tieši paredzētais, un kas notiks tālāk.
Ekonomikas ministrijas atbilde: „Šobrīd Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, savukārt iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.
Visas izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, gan no ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, gan no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijā, tai skaitā izmantojot dabasgāzi, sedz Latvijas galapatērētāji caur obligātā iepirkuma komponenti (turpmāk – OIK). Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprina OIK gan no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, gan OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pārbauda un apstiprina publiskā tirgotāja aprēķinātās OIK atbilstoši 2009. gada 19. augusta SPRK lēmumam Nr.1/2 „Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika”.
Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no izmantotā energoresursa veida, uzstādītās jaudas, stacijas nostrādāto stundu skaita, kā arī dabasgāzes tirdzniecības cenas.
Latvijā 2011. gadā obligātā iepirkuma ietvaros tika iepirktas 2844 GWh elektroenerģijas, t.sk.:
- no fosilajiem energoresursiem koģenerācijas stacijās saražota elektroenerģija 2601 GWh apjomā (izmaksājot 149,18 milj.LVL, t.sk. 61,29 milj. LVL virs elektroenerģijas tirgus cenas).
- elektroenerģija, kas saražota, izmantojot AER, 243 GWh apjomā (izmaksājot 27 milj.LVL, t.sk. 18,83 milj. LVL virs elektroenerģijas tirgus cenas).
No 2010.gada 1.aprīļa obligātā iepirkuma komponente (turpmāk – OIK) bija 1,15 sant./kWh. No 2011.gada 1.aprīļa OIK galalietotājiem bija 1,17 sant./kWh. Ņemot vērā 2011. gadā veikto elektroenerģijas obligāto iepirkumu, atbilstoši SPRK 2012. gada 15. februāra padomes lēmumam Nr.39 „Par obligātā iepirkuma komponentēm un elektroenerģijas tirdzniecības vidējo tarifu saistītajiem lietotājiem no 2012. gada 1. aprīļa”, no 2012.gada 1.aprīļa OIK galalietotājiem veido 1,23 sant./kWh, t.sk. komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā 0,94 sant./kWh, un komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER – 0,29 sant./kWh.
Pēc AS „Latvenergo” prognozēm, ņemot vērā 2012. gadā veikto elektroenerģijas obligāto iepirkumu, OIK galalietotājiem kopā 2013. gadā varētu veidot 1,94 sant./kWh, t.sk. komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā – 1,36 sant./kWh, un komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER – 0,58 sant./kWh.
OIK maksājumu pieaugumu 2013.gadā pamatā nosaka:
- staciju uzstādīto jaudu un nostrādāto stundu skaita pieaugums un attiecīgi saražotās elektroenerģijas pieaugums, jo 2012.gadā pieauga to staciju skaits, kuras ir uzsākušas ražot un pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;
- dabasgāzes cenas pieaugums 2012.gadā, salīdzinot ar 2011. gadu. - no 175 Ls/tūkst.nm3 2011.gada beigās līdz 230 Ls/tūkst.nm3;
- samazinājās elektroenerģijas tirgus cena.
Saistītiem lietotājiem, konkrētāk mājsaimniecībām elektroenerģijas gala tarifs ietver nemainīgu elektroenerģijas cenu, tai skaitā nemainīgu OIK vērtību līdz pat nākošajai tarifu pārskatīšanai. Pašreizējie AS „Latvenergo” izdotie elektroenerģijas tirdzniecības diferencētie tarifi saistītajiem lietotājiem tiek piemēroti no 2011. gada 1. aprīļa, un pagaidām nav plānota to maiņa. Tomēr arī mājsaimniecību maksājumi varētu pieaugt.
Kopumā obligātā iepirkuma komponentes izmaiņas ietekmē vairāki faktori:
- lielāks obligātajā iepirkumā saražotās atjaunojamās elektroenerģijas apjoms – palielina komponenti;
- augstāka dabasgāzes cena (izmanto atbalsta cenas noteikšanai) – palielina komponenti;
- zemāka tirgus cena (lielāka starpība starp atbalsta cenu un tirgus cenu) – palielina komponenti;
- pieaugot Latvijas elektroenerģijas gala patēriņam, proporcionāli samazinās OIK.
Lai arī grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” nosaka, ka līdz 2016. gadam jaunas tiesības pārdot elektroenerģijai obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu izsniegtas netiks, komersantiem, kuru elektrostacijas ir kvalificējušās tiesību iegūšanai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, savas tiesības nezaudē.
Tajā pašā laikā, laika posmā no 2007. gada līdz 2012. gadam izdoti un ir spēkā 824 lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par kopējo plānoto vai uzstādīto elektroenerģijas jaudu 2073 MW un elektroenerģijas apjomu 9756,8 GWh (dati uz 2012. gada 28. novembri). Paredzams, ka lielākā daļa atjaunojamās enerģijas projektu uzsāks elektroenerģijas ražošanu 2013. gada beigās un attiecīgi atstās ietekmi uz obligātās iepirkumu komponentes maksājumiem no 2015. gada. Vienlaikus, lai arī Ekonomikas ministrija ir prognozējusi, ka no visiem komersantiem, kas tiesības saņēmuši, tikai daļa tās varētu izmantot, joprojām pastāv liela nenoteiktība.
EM sākotnējie priekšlikumi OIK izmaksu samazināšanai bija informatīvajā ziņojumā par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to potenciālo ierobežošanu. Valdība atbalstīja EM ierosinājumu kopīgi ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministrijām izstrādāt un līdz š.g. 1.aprīlim iesniegt MK elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.
Detalizēti iepazīties ar Informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu varat šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40272838&mode=mk&date=2013-01-08.
Ekonomikas ministrijas prezentācija par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem: http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMInf_080113_cenas_4.pdf.”
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
