Noslepkavotā Bunkus sūdzība pazuda FKTK gaiteņos jeb Purgailes siltās saites ar bankām
Pietiek lasītājs07.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apmēram gadu pirms noslepkavošanas advokāts Mārtiņš Bunkus vērsies Finanšu kapitāla un tirgus komisijā (FKTK) saistībā ar aizdomām par LPB bank (tolaik – „Latvijas Pasta banka”) iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu bankā, bet šī sūdzība "pazudusi" jeb "iestrēgusi" FKTK gaiteņos, - tā apliecinājuši vairāki savstarpēji nesaistīti avoti.
Kā tāda iestrēgšana vispār iespējama? Tas, ko neizdarīja iepriekš FKTK vadība un neizdarīja arī jaunā, skaistā iestādes izkārtne Santa Purgaile, parāda, ka izslavētais nozares “kapitālais remonts” tāda tapešu pārlīmēšana vien ir.
Kas ir šī S. Purgaile, kuras kandidatūru Saeimas Budžeta un finanšu komisija apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta vietnieces amatam un kura tik viegli tika iecelta no siltām vietām bankā (pēdējā no tām – „Citadele”) uzreiz banku uzrauga vagara amatā? Un šobrīd bez konkursa varbūt pat iekļūs Latvijas Bankas vadībā?
Spriežot pēc pašas CV ESMA lapā, S. Purgailei ir gana daudz prestižu “pričindāļu”, lai būtu slavas spozmē, piemēram, īpašā mirklī gozēties uz „Nasdaq Marketsite” ekrāna Ņujorkā. Viņai ir skaista adrese prestižajā Amatas novadā, blonds smaids, „Turības” un Vallenbergu institūta izglītība papildināta pat Latvijas Universitātē.
Un vēl kāds ne mazsvarīgs faktors augstam amatam – otrā pusīte. Komplimentārā intervijā „Santā” pēc kļūšanas par FKTK vadītāju S. Purgaile atzinusi: “Godīgi sakot, jāatklāj – ja nebūtu mana vīra, tad varbūt es arī nebūtu šajā amatā.”
Viņa kādā intervijā arī atzinusi: „Iespējams, ka es esmu kaut kāds instruments šobrīd, lai viņi [politiķi] realizētu kaut kādus savus plānus. To ir brīžiem ļoti grūti pieņemt un būt tajā visā.”
Par Purgailes nepiemērotību FKTK amatam vīpsnāja savstarpēji pretēji kritiķi, piemēram, Jurģis Liepnieks Tviterī izteicās: “FKTK vadītāja amata konkursā uzvar Santa Purgaile. Tas ir apmēram tā kā Giels LTV valdes konkursā. Droši vien jauka meitene, tikai par nekompetenci izmesta gan no „SEB”, gan „Citadeles” un bez nekādas pieredzes tāda līmeņa darbam.”
Savukārt sabiedrība par atklātību „Delna” pauda: “Ilgstošā Santas Purgailes nodarbinātība privātajā banku sektorā un nesenais augstais amats tajā rada risku, ka kandidātes darbība komisijas priekšsēdētājas amatā varētu būt vairāk privāto banku, nevis sabiedrības interesēs.”
Citā publikācijā „Delna” vēl papildināja skarbo viedokli: “Sanāk tā, ka kandidāte vakar iestājās par banku interesēm, bet pavisam drīz viņa, iespējams, uzraudzīs bankas. Šīs vakardienas intereses un attiecības vēl ir ļoti siltas un tiešas. Ir jāpaiet kādam laikam, un jāļauj šīm saitēm, tā teikt, atdzist.”
Ja vien „Delna” ar šo citātu nepauda “it kā kritiku” valdības interesēs (lai kaut kāda kritika būtu, bet gan jau S. Purgaili ieslidinās amatā tāpat), tad tagad „Delnai” būtu laiks papētīt, ko S. Purgaile ir nedarījusi, lai M. Bunkus iesniegums tiktu sadzirdēts. Un vēl svarīgāk – lai saprastu, cik un vai viņa ir piemērota būt par otro galvu Latvijas Bankā.
Te gan viena pikanta nianse. Pilsētas leģenda vēsta, ka patiesībā, brīdī, kad S. Purgaile tika virzīta uz FKTK vadītāja amatu, viņa no „Citadeles” jau bija atlaista par neatbilstību ieņemamajam amatam. To gan viņa kautri noklusēja.
Kļūdu kandidātes izpētē pieļāva premjera birojs, kas par S. Purgailes spējām interesējās pie „Citadeles” padomes locekļa Klāva Vaska, kurš savukārt nezināja viņas atlaišanas faktu. Uz tādu kļūdu pamata S. Purgaile no faktiska bezdarbnieka kļuva par FKTK vadītāju.
Šķiet pavisam jocīgi, ka laikā, kamēr Jēkabs Straume un Ilze Znotiņa „vingro” pa konkursiem, kurus apšauba Jānis Bordāns, tikmēr banku izbrāķētā S. Purgaile no FKTK bez konkursa nokļūst Latvijas bankas vadībā. Viens likums, viena taisnība visiem?
https://delna.lv/lv/2019/09/23/vai-valdiba-izvedis-santu-purgaili-caur-rotejosajam-durvim/
https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/lv_cv_purgaile.pdf
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
