Iesaki rakstu: 
No laikraksta Kurzemes Vārds slejām uzzinot, ka Kurzemē top jaunas kažokzvēru fermas, no laimes un prieka gandrīz vai apraudājos. Kā nekā milzīgam skaitam ilgstoši bez darba nīkstošo kurzemnieku nu būs lieliski apmaksāts darbs, kas reģionam un valstij kopumā nesīs vēl neredzētu labklājību un augsti attīstītas valsts statusu, ar ko varēsim lepoties pārējo pasaules valstu priekšā.
Tomēr visvairāk mani priecē tas, ka nabaga bez pajumtes, pa pliku mežu skraidošie dzīvnieciņi nu vairs mūsu bargajās ziemās nesals un rudens skarbajos lietos vairs nemirks, jo mūsu bezgala humānie uzņēmēji tiem ir sarūpējuši jaunas, modernas mājvietas, kas ir pat aprīkotas ar augstiem žogiem, lai lielie plēsēji tiem netiktu klāt.
Un tas vēl ne tuvu nav viss! Cēlie uzņēmēji ir parūpējušies arī par to, lai nabaga spalvainās dvēselītes tiktu pie mūsdienās par arvien lielāku dārgumu paliekošā dzeramā ūdens un regulāras, augstvērtīgiem proteīniem un vitamīniem pilnas, garšīgas pārtikas, kuru ražos speciāli šim projektam paredzētā rūpnīcā Liepājā, kas savukārt rūpēsies par to, lai tuvējās apkaimes iedzīvotāji tiktu aplaimoti ar īpašu aromātu, kas beidzot likvidēs pilsētām tik raksturīgo urbāno smaku, ko rada auto izplūžu gāzes un smagā rūpniecība. Tā teikt, par visu ir padomāts.
Protams, kā jau tas mūsu modernajā laikmetā un izcilajā politiski saimnieciskajā iekārtā, ko sauc par kapitālismu, ir pieņemts, arī dzīvnieciņiem līdzīgi kā mums - cilvēkiem - nekas netiek dots par pliku velti, un tādēļ uzņēmēju sarūpētos labumus tiem nāksies kaut kā laika gaitā atpelnīt. Kā? Tā jau ir dzīvnieciņu problēma. Uzņēmīgie projektu autori saka: "Ja nekādi savādāk, tad kaut vai, riskējot ar savu ādu." Jo galu galā augstsirdīgie uzņēmēji taču ne jau nu gluži no saviem līdzekļiem var realizēt tik apjomīgus projektus, kur tiem nekas cits neatlika kā vien ņemt kredītus no tik cēliem mērķiem vienmēr pretimnākošajām bankām.
Bet īpaši laimīgu mani dara tas, ka tūkstošiem salstošu ļaužu beidzot tiks pie vitāli nepieciešamajiem kažokiem un apkaklītēm, par nabaga zemas pašvērtības kompleksa pārņemtajiem cilvēciņiem nemaz nerunājot. Tik daudzi spēs beidzot sevi pacelt savās un citu ļaužu acīs, pamatoti dižojoties ar savu izcilo gaumi un maciņu biezumu! Pašcieņu ieguvis vai atguvis cilvēks šodien ir milzīga vērtība pasaules gaišās nākotnes kalšanas perspektīvā!
Tāpat arī patukšotajos laukos noturētie un, iespējams, pat atgrieztie ļaužu tūkstoši, kuri ar šo ienesīgo biznesu ļaus beidzot uzplaukt mūsu laukiem vēl nepieredzētā labklājībā un krāšņumā. Un to lieliski saprot mūsu lieliskā, tautas un mīļās, dzīvās dabas labā nesavtīgi kalpojošā valdība, mūsu centīgās vides institūcijas un bariņš talantīgu, augstsirdīgu un bezgala cēlu uzņēmēju, nevis, kā cietsirdīgie zviedri, kuri nepārdomāti un vieglprātīgi, jāsaka, pat ārkārtīgi egoistiski attiecībā pret tūkstošiem cilvēku un mazo, mīļo dzīvnieciņu tūkstošiem, ar likumu ir likvidējuši šo cēlo, augstsirdīgo lauksaimniecības nozari. Tāpēc ierosinu uzcelt pieminekli visiem šajā projektā iesaistītajiem, kā arī piešķirt ārkārtas prēmijas par nesavtīgo ziedošanos tik cēlu mērķu labā.
Tiem, kuri nekad nav redzējuši, cik jautri šie dzīvnieciņi savos būrīšos skraida pa riņķi vien, pa riņķi vien, vai līdzīgi kā senlaiku karavīri, viens otra priekšā lielās ar savām iegūtajām rētām un līdz rubīna sārtumam noberztajiem jēlumiem, kas patīkami izceļ viņu drosmi un radošumu sevis izdaiļošanā, ne par mata tiesu neesot sliktākiem par mūsdienu vismeikapotākajām sievietēm un vīriešiem -, tiem iesaku kaut reizi apmeklēt šāda tipa fermu, kas, manuprāt, dotu pat lielāku baudu nekā zoo parka apmeklējums.
Lai arī varbūt nav īsti ētiski atklāt firmas noslēpumus, tomēr pačukstēšu, ka tiem apmeklētājiem, kuri ir īpaši ieinteresēti mīļo dzīvnieciņu likteņos un patīk ļoti savdabīgi, ekskluzīvi skati, ir iespēja kaut kā izlūgties atļauju noskatīties lieliskajā, jāatzīst, ārkārtīgi novatoriski un atjautīgi izgudrotajā šovā, kurā dzīvnieki ļoti īpatnējā, jāsaka, pat nedaudz tādā kā perversā rituālā atvadās no savas dzīves, pa taisno nonākot Visa Radītāja, jeb pareizāk - iecietīgi smaidošā Jēzus Kristus plaši atvērtajās rokās (jo mēs taču kā nekā dzīvojam kristīgā valstī), kas mākslotā pārmetumā krata tiem ar pirkstu: "Ak, jūs, mazie, spalvainie, samaitātie kārumnieki! Es jums tūdaļ rādīšu!"
Bet kurš gan šeit ir bez grēka! Dzīvnieciņi taču nav izņēmums! Ir neizsakāmi interesanti vērot, kā samaitātie dzīvnieciņi, lūdzot palīdzību savam tuvākajam draugam - cilvēkam, šajā savdabīgajā rituālā aiziet pie saviem sentēviem, kas vairāk tiek darīts tikai tamdēļ, lai dārgie kažoki netiktu sabojāti, kā tas, piemēram, notiek citu metožu gadījumos. Dzīvnieciņi, līdzīgi cilvēku starpā vērojamo īpašo seksuālo rotaļu cienītājiem, tieši tāpat gūst neizsakāmu baudu no pakaļā un mutē iebāztajiem elektrības vadiem, kas tiem liek ilgstoši raustīties nedaudz smieklīgās, bet ritmiski gaumīgās konvulsijās, kas atgādina tādu kā skaistu, rituālu deju dabstepa mūzikas pavadījumā. Nekad nebiju redzējis neko skaistāku un saistošāku, fascinējošāku, seksuālo apetīti uzbudinošāku! Dažiem šī skata aculieciniekiem, acīs redzamas pat milzīga prieka asaras, redzot, cik kustonīši ir laimīgi savā ekstāzē, kas robežojas jau ar reliģisku svētumu!
Šī amata meistariem, kuri tik nesavtīgi sniedz savu palīdzību bezpalīdzīgajiem dzīvnieciņiem, kuri, kā zināms, paši vis nevar sev pakaļā iebāzt kāroto elektriskās strāvas vadu, ir vērojams ārkārtīgi augsts intelekta koeficients un meistarības prasme. Tur vis kurš katrs neder! Tiem, kuriem dzīvesbiedri zaudējuši savu seksuālo apetīti, no sirds iesaku tos sūtīt uz šīm fermām, lai to atgūtu ar šī šova palīdzību. Rezultāts noteikti varētu pārsniegt pat cerēto. Principā vajadzētu ierosināt, lai Veselības ministrija pievērš šai idejai lielāku vērību. Kā nekā laimīgi, savas vēlmes apmierinājuši cilvēki ir pamats harmoniskai sabiedrībai, kas agrāk vai vēlāk noteikti kļūst pamanāms starptautiskajā arēnā, dodot kārtējo plusiņu mūsu strauji attīstošamies valstij.
Saistībā ar šo projektu mani visvairāk iepriecina ne tik daudz pašvaldību un valdības nesavtīgā pretimnākšana, cik milzīgais sabiedrības atbalsts, kas sajūsmas pilno viedokļu formā ir redzams, izpaužamies mediju ēterā. Ar milzu nepacietību gaidu, kad beidzot atjautīgie uzņēmēji attapsies iesaistīt šajā grandiozajā projektā arī pārējās, vēl humanizēt nepaspētās dzīvnieku sugas un kūtrās pašvaldības.
Foto no dzd.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
