Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Medicīnas tūrisms tika piesaukts kā viena no Latvijas iespējām ķepuroties ārā no ekonomiskās krīzes. Protams, ar to tika domāta svešzemju slimnieku plūšana uz Latviju un ārstēšanās par savu naudu. Taču īstenu vietējo medicīnas tūrismu nodrošina arī mūsu valstī noteiktā veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, ļaujot gluži kā detektīvam izspēlēt spēli ar nosaukumu „Pacients seko naudai”.

Ārstniecības likums gan skaidri nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim, nepilsonim un vēl virknei personu ir tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, veicot tikai pacienta līdzmaksājumus. Turklāt likumā ir arī šāds pants: „Ārstniecības pakalpojumus šā panta pirmajā daļā minētajā apjomā sniedz tajā laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, atbilstoši ārstniecības personu kvalifikācijai un attiecīgajā ārstniecības iestādē diagnostikā, ārstnieciskajā un pacientu aprūpē izmantojamā aprīkojuma līmenim."

Savukārt Ministru kabineta noteikumi „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” nepārprotami nosaka, ka personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, līdzmaksājums) šajos noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina... – un tālāk uzskaitīts viss, ko tad nu nodrošina. Vēl stingri piekodināts, ka pie valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem var tikt ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

Lai deviņu ārstu konsīlijs lemtu par hroniskas, neārstējamas slimības uzturošo medikamentu maiņu, tiku nosūtīta (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) uz 26 laboratoriskiem un 6 diagnostikas izmeklējumiem. Par laimi ar laboratoriskajiem izmeklējumiem viss ir ārkārtīgi – tos veic vienuviet jebkurā laikā. Taču, lai tiktu pie diagnostiskajiem izmeklējumiem, tiku jaukā „apceļo Latviju” izbraucienā.

Kā jau katrs ceļojums, arī šis sākās ar nopietnu izpēti. Kad divās ģimenes ārsta ieteiktajās ārstniecības iestādēs skaidri un gaiši pateica, ka šogad kvotas šiem izmeklējumiem izsmeltas un jāzvana nākamā gada sākumā, sapratu, ka jāņem talkā Nacionālais veselības dienests un jānoskaidro, kurās vēl ārstniecības iestādēs veic man nepieciešamos valsts apmaksātos izmeklējumus.

Bruņojusies ar milzu pacietību un neatlaidību, apzvanīju visas NVD nosauktās iestādes Rīgā. Tā kā konsīlijs, kurš pulcējas reizi trīs mēnešos, nolēmis kopā nākt jau pēc trīs nedēļām, manai vajadzībai nederēja pat tās iestādes, kuras solīja pierakstu novembra beigās.

Taču, ja esmu gatava maksāt pati – par katru izmeklējumu vidēji 40  eiro – laipni lūgta, kad vēlaties - rīt, nākamnedēļ otrdien vai pēc nedēļas, un kad jums ērtāk – rīta pusē vai pēcpusdienā.

Tātad aparāti un speciālisti nav pārslogoti, vienīgā problēma ir valsts nauda jeb kvota, kas iedalīta katrai iestādei konkrētā izmeklējuma veikšanai.

NVD ieteica, ka varbūt kaut kur ārpus Rīgas būšot vieglāk atrast vēl kādu brīvu vietiņu.  Tad nu ķēros pie tuvāko pilsētu ārstniecības iestāžu apzvanīšanas. Jelgava, Ogre, Sigulda, Jūrmala arī piedāvāja ne ātrāk kā oktobra beigās.

Nu ko, Latvija nemaz nav tik liela, lai neaizvizinātos arī kādu gabaliņu tālāk. Beigu beigās pēc sešu stundu mērķtiecīgas zvanīšanās biju tikusi pie saviem izmeklējumiem sev atvēlētajās trīs nedēļās Ventspilī (3 izmeklējumi), Valmierā (2 izmeklējumi) un Jēkabpilī.

Par laimi šajās ārstniecības iestādēs bija pat gatavi pielāgoties un tad, ja spēja nodrošināt vairākus izmeklējumus, atrada brīvas vietiņas vienā un tajā pašā dienā. Lai gan, lai saņemtu izmeklējumu rezultātus, vienalga būs jādodas uz šo pilsētu vēlreiz.

Un tagad, cienījamie valstsvīri, varbūt paskaidrosiet, kādēļ, ja reiz nauda budžetā man nepieciešamajiem izmeklējumiem ir, tā nenonāk tā kā likumā paredzēts - vietā un laikā, kur tas nepieciešams?

Kādēļ man jānodarbojas ar medicīnas tūrismu, lai tiktu pie šiem izmeklējumiem un jāpavada vesela darba diena, lai atrastu, kurā valsts nostūrī atvēlētā nauda vēl nav iztērēta? Kam īsti ir domāta valsts apmaksātā veselības sistēma – ārstniecības iestādēm, lai tiktu pie atvēlētās kvotas, vai tomēr pacientiem, kam ārstniecības pakalpojumi nepieciešami?

Un kā šāds medicīnas tūrisms ietekmē valsts budžetu un ekonomiku? Lai gan fiziski esmu spējīga strādāt, tomēr tieši dzenāšanās pakaļ veselības naudai liek man ņemt slimības lapu un kļūt par nastu sociālajam budžetam.

Starp citu, 10 miljonus apēdusī un vēl 18 miljonus eiro prasošā e-veselība sola nodrošināt elektronisko pierakstu. Un vai tad, ja nebūs jāgaida, kamēr reģistratūrā paceļ telefona klausuli, bet savu pieteikumu varēs ievadīt pats elektroniski, šis tūrisms tiks izskausts?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...