„Palink” spriedums: maksātnespēju var atzīt, pat ja uzņēmuma kapitāls miljonu reižu pārsniedz prasīto
PIETIEK15.01.2012.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Pat tad, ja kāda uzņēmuma aktīvi, pašu kapitāls un apgrozāmie līdzekļi kaut miljonu reižu pārsniegs summu, ko no tā vēlēsies piedzīt kāds godprātīgs vai negodprātīgs kreditors, šis apstāklis tiesas skatījumā nebūs šķērslis šī uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanai. Kā uzskatāmi demonstrējis skandalozais tiesas spriedums veikalu tīkla Iki īpašnieces SIA Palink lietā, par kuru protestu jau iesniegusi LR Ģenerālprokuratūra, pašlaik spēkā esošie normatīvie akti vairs nenoteic, ka, izskatot pieteikumu par kāda uzņēmuma maksātnespējas procesa pasludināšanu, būtu jāizvērtē šī uzņēmuma bilance.
„SIA Palink norāde uz to, ka parādnieka aktīvi, pašu kapitāls un apgrozāmie līdzekļi ievērojami pārsniedz prasījumu pamatojošas saistības apmēru, kā arī norāde uz pozitīvu bilanci un lielajiem nodokļu atskaitījumiem un nodokļu parāda neesamība, un tāpēc nav konstatējama uzņēmuma maksātnespēja, nav atbilstoša spēkā esošajam normatīvajam regulējumam,” – šādu viedokli spriedumā Palink lietā izteikusi Rīgas Kurzemes rajona tiesas tiesnese Ilze Ramane.
Šo atziņu tiesnese pamatojusi ar to, ka „Maksātnespējas likums un Civilprocesa likuma redakcija, kas stājās spēkā 2010.gada 1.novembrī, kā tas norādīts Maksātnespējas likumprojekta anotācijā, neparedz tā saucamās „bilances metodes" piemērošanu izskatot pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, kuras ietvaros tiesa pasludināja maksātnespējas procesu, ja parādnieka saistības pārsniedza aktīvus”.
Līdz ar to, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu, kaš attiecas uz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanu, tiesai neesot tiesiska pamata vērtēt parādnieka bilanci un pamatkapitāla apmēru, kā arī iepriekšējos periodos samaksāto nodokļu lielumu, salīdzinot to ar pieteiktā prasījuma apmēru.
Tā nu tiesai pieticis ar to, ka Palink gadījumā varēts konstatēt juridiskas personas maksātnespējas procesa pazīmi – „SIA Palink nav nokārtojis saistības, kuru pamatparāda summa pārsniedz 3000 latus un kurām ir iestājies izpildes termiņš. Parādnieks ir saņēmis kreditora, kurš ieguvis prasījuma tiesības cesijas ceļā, brīdinājumu par nodomu iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieka iebildumi pret prasījumu atzīti par nepamatotiem”.
Ņemot vērā lielo interesi par šo īpatno tiesas spriedumu, pret ko protestu jau iesniegusi LR Ģenerālprokuratūra, Pietiek to šodien publicē pilnībā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
