papildināts - „airBaltic” no Flika uzņēmuma paklusām par 9 miljoniem atpircis skandalozās preču zīmes
PIETIEK08.08.2012.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās aviokompānijas airBaltic preču zīmes, kuras 2009. gadā paklusām bija nodotas toreizējā kompānijas prezidenta Bertolta Flika uzņēmumam Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), airBaltic pagājušā gada rudenī no Flika uzņēmuma tikpat paklusām atpirkusi par 9,13 miljoniem latu, - to atklāj Lursoft datu bāzē nule publiskotais airBaltic pagājušā gada pārskats.
„2011. gada novembrī Sabiedrība [t.i. airBaltic] no BAS iegādājās sekojošos zīmolus un preču zīmes: airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel, BalticTaxi, AirBalticHotels, BalticMiles. Iegādes cena bija EUR 13 000 tūkstoši (LVL 9136 tūkstoši),” – šādas ziņas par paklusām veikto darījumu atrodamas airBaltic gada pārskatā.
Kā zināms, BAS īpašumā airBaltic preču zīmes nonāca 2009.gada beigās kārtējā Flika īpatnā darījuma rezultātā – faktiski tāpēc, lai uzlabotu airBaltic bilanci. Taču plašāka sabiedrība un, cik zināms, arī valsts kā lielākais akcionārs par to uzzināja tikai būtiski vēlāk, pēc uzņēmuma kārtējā gada pārskata publiskošanas.
Turklāt arī pēc tam bija zināms tikai tas, ka airBaltic solījies par šīm preču zīmēm samaksāt 13 miljonus eiro (9,13 miljonus latu), taču tas, cik patiesībā BAS samaksājis, tā arī nebija skaidrs.
Savukārt vēl pēc tam kļuva zināms, ka BAS reizē ar tam piederošajām preču zīmēm ieķīlāts nu jau bēdīgi slavenajam Vladimiram Antonovam piederošajā Latvijas Krājbankā un Snoras bankā, ķīlu novērtējot uz 31 miljonu latu.
Vēl pagājušā gada martā toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis publiski apgalvoja, ka valsts šīs preču zīmes nekādā gadījumā neatpirkšot, - esot jāstrādā pie tā, lai pati aviokompānija varētu atpirkt preču zīmes no saviem akcionāriem.
Kā redzams, līdz ar aviokompānijas nonākšanu pilnīgā valsts kontrolē darījums arī ir veikts. Nekāda sīkāka informācija par notikušo darījumu gan nav pieejama. Trešdien preses konferencē airBaltic pašreizējais izpilddirektors Martins Gauss atzina tikai to, ka šī atpirkšana esot bijusi vienīgais veids, kā šīs preču zīmes atgūt.
"Nevaram vienkārši paņemt to, kas mums nepieder. Zīmolu jautājums ir nozīmīgs. Daudzas kompānijas var pārdot zīmolu, bet joprojām to izmantot, taču airBaltic pieder zīmols un tas ir spēcīgs aktīvs, tāpēc vēlējāmies atgūt kontroli pār to," skaidroja Gauss.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.