Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc nogudījumu apjoma astotajai lielākajai Latvijas kredītiestādei Norvik banka mēneša laikā jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, citādi var nākties lemt par tās darbības apturēšanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ko otrdien vilcinājās komentēt pati banka, bet vismaz daļēji apstiprināja banku uzraugi.

Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu, kas ilustrē bankas problēmu iespējamās sekas valsts finanšu sistēmai. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis, apstiprinot, ka problēmas ar Norvik eksistē, Pietiek noraidīja iespējamos pārmetumus par nepietiekamu bankas uzraudzību.

FKTK jau jūnijā, reaģējot uz pazīmēm par Norvik kapitāla nepietiekamību, noteikusi bankai ierobežojumus, faktiski apturot kredītu izsniegšanu, uzsver Brazovskis, par kura pārapstiprināšanu amatā ceturtdien jābalso Saeimai. "Tā nav ne drāma, ne traģēdija. Ir problēma, un mēs strādājam, lai tā tiktu atrisināta," saka FKTK otrā persona. Pati banka otrdien uz Pietiek lūgumu komentēt šīs ziņas kavējās, solot atbildēt tuvāko dienu laikā.

Brazovskis nenoliedz Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka FKTK jau trešo mēnesi Norvik bankā veic pastiprinātu uzraudzību. Viņš ir pārliecināts, ka saskaņā ar to grafiku, kas apstiprināts sarunās ar bankas īpašniekiem, Norvik spēs izpildīt FKTK prasību par pamatkapitāla palielināšanu. Jautāts, vai runa varētu būt par aptuveni 50 miljoniem latu, ko Pietiek minējuši ar banku sfēru saistīti cilvēki, Brazovskis piekrītoši pamāj.

FKTK padomes priekšsēdētāja vietnieks noraida aizdomas, ka Norvik problēmas, par kurām banku aprindās runā jau nedēļām ilgi, tiek "kušinātas", lai neradītu papildu jautājumus par nepietiekamu banku uzraudzību, kas varētu vēl vairāk apdraudēt viņa pārvēlēšanu amatā. "Man nav jēga kaut ko kušināt, es mēģinu to problēmu risināt, un pēc tā grafika, kāds ir apstiprināts, tas ir iespējams. Tuvākajā mēnesī viņiem [Norvik] tas ir jāizdara [par vairākiem miljoniem latu jāpalielina pamatkapitāls]," savu pozīciju skaidro Brazovskis.

FKTK otrā persona nekomentē Pietiek rīcībā esošās ziņas par faktisko situāciju ar Norvik bankas kapitāla nepietiekamību, kā arī spekulācijas ap bankas iespējamiem pircējiem. Tieši jauna investora piesaiste tiek uzskatīta par Norvik glābiņu, bet ziņas par pārdošanas darījuma izredzēm, kur sarunās figurē viens no Ungārijas bagātākajiem baņķieriem, ir pretrunīgas.

Bankas problēmas pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas sākušās pēc tam, kad finanšu grūtībās nonākuši un Norvik pamatkapitāla atbilstību likumā noteiktajam un banku uzraugu prasītajam līmenim nav spējuši nodrošināt Norvik lielākie īpašnieki - Islandes Straumborg grupa. Šobrīd notiek aktīvi centieni piesaistīt jaunu stratēģisko investoru, kurš varētu atrisināt bankas problēmas, bet vērtējumi par izredzēm situāciju noregulēt atšķiras. Pēc vairāku banku sfēras pārstāvju teiktā, Norvik risina sarunas ar vienu no Ungārijas bagātākajiem cilvēkiem, vietējās Granit bank īpašnieku un nekustamo īpašumu projektu attīstītāju Šandoru Demjanu. Neoficiāli izskan, ka pēc tam, kad potenciālā investora pasūtītajā due diligence atklājies, ka kapitāla nepietiekamība varētu būt vismaz divtik lielāka, nekā to konstatējuši Latvijas banku uzraugi, darījums apstājies.

Otrdienas vēlā vakarā, pēc Pietiek publikācijas izplatītā paziņojumā FKTK gan apgalvoja, ka "jau piesaistīts labi pazīstams ungāru investors Šandors Demjans, kurš pamatkapitālā ieguldījis vairāk nekā 5 miljonus eiro un ieguldīto daļu plāno palielināt atbilstoši apstiprinātajam grafikam".

Taču uz Pietiek jautājumu, kā FKTK var apliecināt, ka tās minētie 5 miljoni bankas pamatkapitālā patiešām ieguldīti, komisijas preses pārstāve nespēja sniegt skaidru atbildi un otrdien pēc desmitiem vakarā ieteica par šo jautājumu "sazināties ar banku".

Savukārt banka otrdienas vēlā vakarā paziņoja, ka tai esot "apmaksāts pamatkapitāla palielinājums  par vairāk kā 11,6 miljonu  eiro. Pamatkapitāls palielināts, piesaistot nozīmīgu ārvalstu investoru no Ungārijas". Pēc palielinājuma reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā Bankas apmaksātais pamatkapitāls būšot Ls 65 568 589.

Ungāru investors Demjans ir attīstītājkompānijas TriGranit Development Cooperation priekšsēdētājs un uzņēmuma TriGranit Development Limited akcionārs, kā arī Ungārijas bankas Granit Bank īpašnieks.

FKTK paziņojumā tiek citēts komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Līdz šim jau veikti pienācīgi soļi, piesaistot stratēģisko investoru AS Norvik banka, kas ļaus nodrošināt bankas ilgtspējīga biznesa attīstību. Investora piesaistes process notiek ciešā FKTK uzraudzībā." Pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi tikšot izmantoti, lai stiprinātu bankas kapitālu un bankas pozīcijas gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

Vadoties pēc Lursoft datubāzē pieejamajā Norvik bankas 2011. gada pārskatā norādītā, pērnā gada beigās bankas pamatkapitāls bija 37,3 miljoni latu, kā arī šim pārskatam pievienotajā vadības ziņojumā minēts, ka 2012. gada martā izsludināta pamatkapitāla palielināšana par 15 miljoniem latu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bankas pamatkapitāla palielināšanu par 15 miljoniem latu pieprasījusi FKTK, kas arī izdarīts.

Tomēr vēlāk banku uzraugu pārbaudē atklāts, ka Norvik banka šīs prasības izpildei realizējusi neatļautu shēmu un šī pamatkapitāla palielināšana bijusi fiktīva. Proti, pamatkapitāla palielināšanai izmantota shēma ar aizdevumu trešajai personai, kas no pašas Norvik bankas iegūto aizdevumu nodevusi bankas akcionāru rīcībā, kuri to tālāk izmantojuši pamatkapitāla palielināšanai. Faktiski tas nozīmē - FKTK atklātā kapitāla nepietiekamības problēma pēc būtības nav atrisināta.

Reaģējot uz to, FKTK pieprasījusi veikt jaunu pamatkapitāla palielināšanu, šoreiz par aptuveni 36 miljoniem latu. Kopsummā runa ir par aptuveni 50 miljonu latu nepieciešamo injekciju bankas pamatkapitālā, ko sarunā ar Pietiek negribīgi apstiprināja arī Brazovskis. FKTK minētie 5 miljoni eiro un pašas bankas minētie 11,6 miljoni eiro ir tikai daļa no šīs summas.

Pēc aktīvu apmēra 2011. gada beigās Norvik banka bija 10.-11. lielākā starp visām Latvijas bankām, bet noguldījumu apmēra ziņā ierindojas 8. vietā. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, Norvik bankas tirgus daļa veido 3%. Bankas kontrolpaketes (51,3%) īpašnieks kopš 2006. gada ir Islandes uzņēmums Straumborg ehf, pārējās bankas akcijas pieder diviem uzņēmējiem Jurijam Šapurovam un Andrejam Svirčenkovam (katram pēc Lursoft datiem pieder pa 19,77%). Pirms islandiešu investora piesaistīšanas Norvik bankas kontrolpakete piederēja vairākiem vietējiem miljonāriem, kuri pārstāv Mono grupu, bankas nosaukums bija Lateko banka. Tieši Šapurovs esot galvenais sarunu vedējs īpašnieku kontaktos ar banku uzraugiem un iespējamajiem investoriem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...