papildināts - Jūrmalas tiesas rīcība apliecina ziņas par „pareizo” lietu nodošanu „pareizajiem” tiesnešiem
PIETIEK01.11.2012.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Kārtējo apstiprinājumu guvušas pēdējā laikā publiskotās ziņas par „maksātnespējas kooperatīviem” un tiesnešiem, kuri tiek izmantoti konkrētu uzņēmumu maksātnespējas procesu virzīšanā „pareizajā” virzienā, - par to liek domāt Pietiek rīcībā nonākusī informācija par Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Svetlanas Beļajevas rīcību saistībā ar AS Rīgas Kinostudija tiesiskās aizsardzības procesa lietu.
Šā gada jūlijā Jelgavas tiesa ierosināja jau ilgstoši finansiālās grūtībās nonākušās un bijušo akcionāru konflikta plosītās Rīgas Kinostudijas tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču ar šīs tiesas lēmumu izskatīšanai lieta pēc AS Rīgas Kinostudija juridiskās adreses tika pārsūtīta Jūrmalas pilsētas tiesai.
Saskaņā ar Latvijas tiesu portālā pieejamo informāciju par Jūrmalas pilsētas tiesas lietu sadales plānu tā 1.1.punktā noradīts, ka Jūrmalas tiesā ienākošās krimināllietas, civillietas un administratīvo pārkāpumu materiāli tiek sadalīti elektroniski.
Plāna 1.4.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācijas noteiktas, pamatojoties uz Tiesu administrācijas izstrādāto klasifikatoru un tiesnešu profesionālajām zināšanām.
Savukārt plāna 2.punktā norādīta Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācija, saskaņā ar kuru maksātnespējas procesa lietas Jūrmalas pilsētas tiesā skata divi tiesneši – Ilze Freimane un Dzintra Danberga.
Savukārt Beļajeva pie maksātnespējas izskatītājiem nav pieminēta. Turklāt tiesu arhīvi nerāda kaut vienu maksātnespējas lietu, kuru pēdējos gados būtu izskatījusi tiesnese Beļajeva.
Taču, kā konstatējuši Rīgas Kinostudijas akcionāri, izrādās, ka šo konkrēto lietu tiesas priekšsēdētāja – tiesnese Beļajeva izskatīšanai tomēr iedalījusi tieši sev, neraugoties uz to, ka viņai nemaz nav noteikta specializācija maksātnespējas lietās.
Tas nozīmē, ka šajā gadījumā, saņemot lietu no Jelgavas tiesas, Jūrmalas tiesā nav tikusi ievērota elektroniskā lietu sadales kārtība, kuru saskaņā ar tā paša plāna 1.3.punktu būtu bijis jāveic pašai Beļajevai.
Iedalījusi sev šo lietu, Beļajeva šā gada 25. septembrī ar nepārsūdzamu spriedumu noraidījusi Rīgas Kinostudijas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, par kuru bija izlēmuši uzņēmuma akcionāri, tostarp arī Kultūras ministrija.
Kā zināms Pietiek, Rīgas Kinostudija ar sūdzību par šo tiesneses rīcību un detalizētiem faktiem jau vērsusies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna, aicinot izvērtēt Beļajevas darbības un ierosināt pret viņu disciplinārlietu.
Pietiek ceturtdien neizdevās saņemt nekādus komentārus no Jūrmalas pilsētas tiesas.
Foto - Tiesu administrācija
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.