Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kopš trešdienas rīta Latvijas Televīzijas vadība mēģina atrast pamatotu iemeslu, uz kura pamata atteikt Pietiek iespēju iepazīties ar vienīgo pieteikumu, kas šā gada pavasarī bija iesniegts tobrīd vēl atklātajā 3,6 miljonus eiro vērtaā LTV konkursā par pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) piegādi, un iepirkuma komisijas protokoliem saistībā ar šī pieteikuma izskatīšanu. Kā rāda no dažādiem nesaistītiem avotiem Pietiek saņemta informācija, šie dokumenti varētu parādīt, cik nesaimniecisks ir bijis LTV darījums, par 3,588 miljoniem eiro iegādājoties četrus gadus lietotu staciju, un kāda bijusi reāli pārmaksātā summa.

Pietiek jau informējis, ka virkne faktu liecina: Latvijas Televīzijas šā gada pavasarī izsludinātais konkurss PTS iegādei ir bijis tikai fikcija, - uz to norāda ne tikai iegādātajai stacijai faktiski identiskie raksturlielumi un kritēriji, kas minēti ļoti apjomīgajā konkursa nolikuma tehniskajā specifikācijā, kas ir Pietiek rīcībā. Kā izrādās, pat jau pagājušā gada rudenī virkne nozares speciālistu bijuši lietas kursā, ka Latvijas Televīzija – neraugoties uz tirgū pieejamo pietiekamo plašo piedāvājumu un iespēju līdzīgi igauņiem pasūtīt jaunu staciju tieši savām vajadzībām – vēlas iegādāties tieši šo konkrēto lietoto pārvietojamo staciju.

Taču formāli konkurss beidzās bez rezultātiem. „Atklātajā konkursā pieteicās viens pretendents: UAB Televizijos ir ryšio sistemos. Pretendents atbilda visām konkursa nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, taču iesniegtajā tehniskajā piedāvājumā dažās pozīcijās bija neprecizitātes/neatbilstības tehniskās specifikācijas prasībām, tādēļ piedāvājumu nevarēja uzreiz atzīt par atbilstošu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām,” tagad skaidro LTV vadība. Attiecībā uz šo vienīgo pretendentu tad arī piemērota sarunu procedūra, un ar tā starpniecību tad arī iegādāta lietota PTS OB 37, kas līdz tam ilgstoši ekspluatēta Brazīlijā.

Taču, kā izriet no Pietiek informācijas avotu stāstītā, Lietuvas uzņēmuma iesniegto dokumentu nonākšana atklātībā tagad varētu radīt jau nopietnus draudus Latvijas Televīzijas iepirkuma veicējiem un organizētājiem. Dokumentos, „labu gribot”, lietuvieši cita starpā pieminējuši arī to, cik izmaksātu pilnīgi jaunas pārvietojamās televīzijas stacijas uzbūvēšana atbilstoši LTV nolikumā dotajai tehniskajai specifikācijai, un izrādījies, ka jauna stacija izmaksātu līdz pat pusmiljonam eiro lētāk nekā lietotā, kura virknē parametru ir „labāka”, nekā bijis reāli nepieciešams LTV.

Šī nevajadzīgā versija bijusi galēji neērta reālajiem iepirkuma diriģentiem, kuru ieceru īstenošanai bijusi nepieciešama tieši lietotā stacija OB 37 par summu līdz 3,6 miljoniem eiro. (Kā Pietiek jau informējis, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija sev 2008.-2009. gadā pilnīgi jaunu PTS ar visu aprīkojuma komplektu pasūtīja par aptuveni 3 miljoniem eiro.) Tāpēc arī pirmais konkurss izbeigts, un Pietiek informācijas avoti pauž uzskatu, ka „neērtie” dokumenti, visticamākais, nu izrādīsies iznīcināti vai pazuduši. Protams, arī lietuviešu kompānija neesot ieinteresēta par šo tēmu izteikties, jo tā vienalga tikusi pie apjomīgā LTV pasūtījuma. (Televizijos ir ryšio sistemos arī tiešām ir atteikusies Pietiek sniegt jelkādus komentārus par šo lietu.)

Par labu šai versijai liecina fakts, ka Pietiek droši zināms – lietuvieši kādam Latvijā strādājošam uzņēmumam lūguši sniegt precīzu informāciju par virkni kompānijas Grass Valley profesionālās TV tehnikas – kameru, videopulšu, serveru u.c. – cenām, lai uz tās pamata veiktu aprēķinus, cik varētu izmaksāt jaunas PTS izgatavošana atbilstoši LTV tehniskajai specifikācijai. To, ka Lietuvas uzņēmums tiešām ir profesionāls šādu staciju izgatavotājs, apliecina arī Latvijas Televīzijas vadība, - „uzvarējušais pretendents ir izgatavojis jau 60 dažāda lieluma un funkcionalitātes PTS”.

Tikmēr Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots un viņa vietniece Agnese Mamaja uz uzdoto jautājumu - kā LTV vadība skaidro faktu, ka faktiski visi iegādātās PTS parametri (ieskaitot darba vietu skaitu, izmērus utt.) precīzi atbilst nolikumā minētajiem un kā LTV vadība var atspēkot pieņēmumu, ka šīs sakritības liecina par to, ka nolikums ir rakstīts tieši konkrētās PTS iegādei - trešdienas vakarā sniedza šādu atbildi:

"PTS tehniskā specifikācija tika sastādīta, pamatojoties uz LTV uzkrāto ilgstošo pieredzi attiecībā uz ikdienas ekspluatācijas nepieciešamībām, kas nodrošina pilnvērtīgu un ērtu radošās komandas un apkalpojošā personāla darbu, kā arī vispārpieņemto starptautisko praksi.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka PTS piegādātājs šobrīd nodrošina nepieciešamos pārbūves darbus un papildus tehnoloģisko vienību iegādi un integrāciju, lai konkrētais PTS atbilstu nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām, jo konkursa netika piedāvāts PTS, kurš bez modernizācijas atbilstu izvirzītajām prasībām."

LTV vadība trešdienas vakarā arī sniedza tikai daļēju atbildi uz jautājumiem, kas ir atklātā konkursa "Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi" nolikuma autors, kādas personas piedalījušās šī nolikuma izstrādē, kuras personas ir apstiprinājušas šo nolikumu tā galīgajā versijā un vai ar šo nolikumu pirms iepirkuma izsludināšanas ir tikušas iepazīstinātas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonas.

LTV vadības atbilde bija: "LTV ir noteikta kārtība, kā tiek pasūtīts, saskaņots un izsludināts iepirkums. Struktūrvienības vadītājs raksta iesniegumu valdes loceklim ar lūgumu izsludināt iepirkuma procedūru. Iesniegumā tiek ietverti finanšu un citi atbilstoši iepirkuma priekšmetam izvirzāmie nosacījumi un pievienota tehniskā specifikācija, kuras izstrādē šajā gadījumā piedalījās LTV tehnoloģisko procesu vadošie speciālisti no dažādām struktūrvienībām. Pēc iesnieguma saskaņošanas ar atbildīgajiem darbiniekiem, iesniegums nonāk pie valdes locekļa, kurš ar rezolūciju dod atļauju organizēt iepirkuma procedūru. Tiek izveidota un apstiprināta iepirkuma komisija. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām un iesniegumā ietverto informāciju jurists izstrādā iepirkuma procedūras nolikumu, kas tiek izskatīts iepirkuma komisijas sēdē un ar balsojumu apstiprināts. Publisko iepirkumu likums neparedz pienākumu pirms iepirkuma izsludināšanas iepazīstināt ar konkursa nolikumu sabiedrības dalībniekus. Tomēr NEPLP ir tiesības ar nolikumu iepazīties jebkurā laikā."

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...