Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kura iegūtās vai neiegūtās izglītības jautājums kopš pagājušā gada rudens, kad Zatlera reformu partija viņu izvirzīja premjera postenim, radījis daudzus jautājumus un neskaidrības, šomēnes beidzot saņemšot diplomu par MBA grāda iegūšanu. Tiesa, netiek atklāts, kā tad īsti Sprūdžam veicies ar disertācijas rakstīšanu – un pat ne tas, par kādu tēmu disertācija bijusi.
„Velsas Universitāte ir informējusi E. Sprūdžu, ka šā gada martā viņam tiks nosūtīts diploms par MBA grāda iegūšanu R.Kennedy koledžā Cīrihē, Šveicē,” – tā bija visa informācija, ko uz Pietiek pieprasījumu sniedza Sprūdža padomniece Inese Auniņa. Viņa neatbildēja uz Pietiek lasītāju uzdoto jautājumu, par kādu tēmu ir ministra disertācija, kad tā aizstāvēta un kāds ir disertācijas vērtējums.
Auniņas nevēlēšanos sniegt atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem savā piektdien publicētajā emuāra ierakstā atbalstījis arī pats Sprūdžs, norādot, ka Pietiek "uz ministriju bija atsūtījis ar to saistītu jautājumu ķēdi. Noprotu, ka preses cilvēks atbildēja apmēram vienu teikumu".
Kā zināms, laikā, kad Zatlera reformu partija Sprūdžu izvirzīja premjera amatam, viņš nespēja uzrādīt augstāko izglītību apliecinošu dokumentu, un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā internetā iepretim viņa vārdam tika ierakstīts – „vidējā izglītība”. Saasinoties sabiedrības un mediju interesei par šo tēmu, partijas pārstāvji un pats Sprūdžs par šo tēmu sniedza vairākas, nedaudz pretrunīgas versijas.
Sākotnēji Sprūdžs deputāta kandidāta deklarācijā apgalvoja, ka 2010. gadā esot ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā Roberta Kenedija koledžā Šveicē, taču tad izrādījās, ka atbilstoša dokumenta viņam nav. Iepriekš uzsāktās studijas augstskolā Turība viņš pametis, bet Šveices koledžā uzņemts, paša vārdiem runājot, "bez formāla iepriekšējā diploma, balstoties uz klātienes interviju ar rektoru, darba pieredzi un divām rekomendācijas vēstulēm".
Savukārt partijas pārstāvji skaidroja, ka Sprūdžs 2010. gadā Šveices koledžā esot ieguvis tā saucamo „mazo MBA” grādu, bet izvēlējies turpināt studijas un rakstīt maģistra darbu, tādēļ šo „starpdiplomu” neesot paņēmis. Par „starpdiplomu” viņi dēvēja Roberta Kenedija koledžas Šveicē sertifikātu biznesa administrācijā.
Pēc tam atklājās, ka Sprūdžs studējis ekonomiku un tiesību zinātnes arī augstskolā Turība, taču pēc divu gadu studijām Turību ir pametis bez augstākās izglītības dokumenta. Jautājums par to, kā Sprūdžs bez iegūta bakalaura grāda varējis uzsākt maģistra studijas Šveicē, tā arī netika atbildēts.
Savukārt jau vēlāk Sprūdžs partijas biedriem savu izglītības jautājumu skaidroja šādi: „Atsevišķu mediju apzināta vai neapzināta kļūdaina sākotnējās informācijas interpretācija par to, ka esmu pabeidzis MBA iegūšanai nepieciešamo studiju kursu komplektu, bet izvēlējos turpināt studijas M.Sc. grāda iegūšanai, kas nozīmē, ka man šobrīd nav augstākās izglītības diploma, noveda pie tā, ka medijos parādījās informācija, ka man esot "Šveices MBA grāds". Lai arī faktiski esmu apguvis nepieciešamo studiju apjomu, tādu diplomu neesmu saņēmis un arī neplānoju saņemt, tāpēc visā oficiālajā informācijā, vienmēr esmu norādījis "mācos, lai saņemtu Velsas universitātes maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā".
Kā es iestājos Robert Kennedy College bez bakalaura diploma? Ārzemju augstskolās tas ir iespējams, ja nokārtojat iestājpārbaudījumus, izturat klātienes intervijas un varat nodrošināt sekmīgu cilvēku rekomendācijas vēstules. Manā gadījumā pēc rekomendācijas vēstulēm no diviem augstākā līmeņa vadītājiem globālos uzņēmumos, kā arī klātienes intervijas, pēc saskaņošanas ar Velsas universitāti, kas izdod attiecīgo grādu, iestājpārbaudījumi tika atcelti. Arī tā ir normāla prakse, ja tiek vērtēta lieta pēc būtības, nevis papīri.
Kā iespējams, ka Robert Kennedy College Cīrihē, Šveicē, izsniedz Velsas universitātes diplomus? Tā ir normāla ārzemju universitāšu prakse, ka tās akreditē privātas mācību iestādes, šajā gadījumā koledžu, pasniegt to mācību programmas un izsniegt to apstiprinātus diplomus. Velsas universitātes diplomus izsniedz vairāki desmiti privātu augstskolu visā pasaulē.
Kāpēc Robert Kennedy College nav reģistrēta Šveices augstskolu reģistrā? Godīgi sakot - nezinu. Bet arī nesaprotu, kāda tam nozīme. Un kāpēc būtu jābūt. Es iegūstu Velsas universitātes grādu, kas ir otrā lielākā universitāte apvienotajā karalistē. Koledžas akreditācijai vai reģistrācijai Šveicē nav nekādas nozīmes.”
Pilns Sprūdža skaidrojums lasāms šeit:
http://edmundssprudzs.com/2012/03/16/diploma-saga/
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.