Iesaki rakstu: 
AirBaltic 2014. gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 14 miljonu eiro tīro peļņu. Lidsabiedrība arī paaugstinājusi sākotnējo tīrās peļņas prognozi visam gadam.
Aviokompānijas airBaltic pasažieru rādītāji gan konkrētos reisos, gan kopumā skatāmi kontekstā ar airBaltic uzlabotiem peļņas rādītājiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados kopš restrukturizācijas uzsākšanas, kad airBaltic saskārās ar neizpratni par pasažieru skaita samazināšanos, aviosabiedrībai ikvienā pārskata periodā izdevās panākt rezultātu uzlabošanos. Neskatoties uz sarežģījumiem austrumu tirgos, airBaltic ir izdevies 12 miljonu eiro zaudējumus pērn pirmajā pusgadā pārvērst 14 miljonu eiro tīrajā peļņā attiecīgajā periodā šogad.
Kā jau publiski esam ziņojuši iepriekš, ģeopolitiskais saspīlējums austrumos rada airBaltic ļoti sarežģītus tirgus apstākļus, kas izraisījuši tranzīta pasažieru skaita samazināšanos. Neraugoties uz to, mēs esam panākuši ievērojamus izmaksu ietaupījumus ar uzlabotu lidojumu kapacitātes pārvaldību, izmaksu kontroli un paaugstinātu efektivitāti, pateicoties mūsu modernizētajai un vienkāršotajai flotei, kurā ir divu tipu lidaparāti. Papildus operatīvajiem uzlabojumiem, mums ir izdevies arī restrukturizēt iepriekšējās saistības pret Latvijas Krājbanku. Sasniegtie pozitīvie rezultāti mums palīdzēs turpināt pielāgošanos tirgus apstākļiem un uzlabot tiešos lidojumus no Baltijas reģiona ziemas sezonā.
Ņemot vērā samazināto pieprasījumu, airBaltic šī gada pirmajā pusgadā samazinājusi kapacitāti un pārtraukusi lidojumus uz Odesu, Simferopoli un Kaļiņingradu. airBaltic arī uzrādījusi zemākus ienākumus, ko izraisījis kritums transfēra lidojumu ienākumos, kamēr ienākumi no tiešajiem lidojumiem ir pieauguši. Tiešo lidojumu pasažieru īpatsvars ir palielinājies un šobrīd veido 52%, salīdzinot ar 50% 2013.gada pirmajos sešos mēnešos.
AirBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem. airBaltic piedāvā ērtus savienojumus no sava tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. 2014.gada vasarai airBaltic ieviesa sešus jaunus galamērķus – Burgasa un Varna (Bulgārija), Palma de Maljorka (Spānija), Bukareste (Rumānija), Gēteborga (Zviedrija) un Aberdīna (Skotija).
|
Jan-Jūn |
2013.gada 1.pusgads |
2014.gada 1.pusgads |
Izmaiņas |
|
Tīrā peļņa |
-12,45 milj. EUR |
14,49 milj. EUR |
+26,94 milj. EUR |
|
RASK (ieņēmumi par vienību) |
7,46 EUR centi |
7,26 EUR centi |
-3% |
|
Ieņēmumi no pasažiera |
101,56 EUR |
99,23 EUR |
-2,33 EUR |
|
Pasažieri |
1,34 miljoni |
1,26 miljoni |
-7% |
|
Ieņēmumi |
152,67 milj. EUR |
140,45 milj. EUR |
-8% |
* airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
