Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics 27. augusta aizdomīgo līgumu par airBaltic bijušā privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) prasījuma tiesību pārdošanu trešajai pusei, būtiski samazinot to vērtību, oktobrī saņemts iesniegums Ekonomikas policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret Krājbankas administratoru un citām darījumā iesaistītajām personām, kā arī uzlikt arestu komercķīlai, par kuru slēgts pārdošanas līgums.

Pietiek jau rakstīja, ka ar maksātnespējīgo Latvijas Krājbanku saistītā SIA Atlantijas biroji par 20 miljonu latu vērtajām airBaltic bijušā privātā akcionāra BAS prasījuma tiesībām pret nacionālo lidsabiedrību samaksājusi tikai 1 miljonu latu. Atlikušos 19 miljonus latu Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics tam ļāvis samaksāt turpmāko 15 gadu laikā, turklāt maksājumus uzsākot vien 2018. gadā, rāda Pietiek rīcībā nonākušais komercķīlas priekšmeta pirkuma līgums, kas datēts ar 27.augustu.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē saistībā ar šo aizdomīgo līgumu oktobrī saņemts kāda likvidējamās AS Latvijas Krājbanka kreditora iesniegums, lūdzot uzsākt kriminālprocesu pret Krājbankas administratoru, KPMG Baltics pilnvaroto personu Jāni Ozoliņu, SIA Atlantijas biroji valdes priekšsēdētāju Sandri Kārklīti, līgumu tāpat parakstījušo Snoras bankas maksātnespējas administratoru Nīlu Kūperu, kā arī ar KPMG Baltics saistītajiem Unu Petrausku Ediju Ziediņu un Jāni Bankovu.

Nosacījumi, uz kādiem Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics 27. augustā pārdevis par 20 miljoniem latu novērtētās airBaltic bijušā privātā akcionāra BAS saistības pret Krājbanku un Snoras banku, izrādījušies ārkārtīgi izdevīgi Krājbankas meitausuzņēmumam SIA Atlantijas biroji, bet ne bankas kreditoriem, liecina Pietiek rīcībā nonākušais komercķīlas priekšmeta pirkuma līgums.

Ekonomikas policija saistībā ar šiem faktiem saņēmusi lūgumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret līguma slēgšanā iesaistītajām personām, jo kāds no Krājbankas kreditoriem uzskata, ka iepriekš nosauktās personas "personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ir ļaunprātīgi izmantojušas zādzību (piesavināšanos) lielā apmērā". Iesniegumā apgalvots, ka Krājbankas administrators Ozoliņš "bez zādzības ir arī ļaunprātīgi izmantojis pilnvaras".  Darījuma rezultātā starp Krājbankas maksātnespējas administratoru un SIA Atlantijas biroji "bez nekāda tiesiska pamata ir samazināta Krājbankas īpašuma masa par vairāk kā 42 miljoniem latu, un Krājbankas kreditoriem tā rezultātā tiek nodarīts kaitējums tieši šādā apmērā", apgalvots Ekonomikas policijai nosūtītajā iesniegumā.

Kā zināms, pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pārņēma pašu BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītās ofšorkompānijas Taurus Asset Management.

Līgumam pievienotie pielikumi rāda, ka BAS mantas vērtība tobrīd sastādījusi kopumā 62,8 miljonus latu. Tomēr saskaņā ar komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu novērtējums samazināts līdz 20 miljoniem latu.

Saskaņā ar līguma pielikumiem BAS ieguldījumi citu sabiedrību kapitālā bijuši 39 862 lati, BAS prasījumi pret juridiskām un fiziskām personām (tostarp Bertoltu Fliku) kopumā bijuši par 32 442 088 latiem, bet BAS prasījuma tiesības pret trešo personu (ietver vairākus ar airBaltic saistītus darījumus, tostarp aizdevumus, avansa maksājumu par kapitāldaļām un maksu par zīmolu atpakaļpirkuma darījumu) kopumā bijušas par 30 350 759 latiem.

Tomēr līguma slēdzējas puses vienojušās, ka BAS prasījuma tiesības pret trešo personu, t.i. airBaltic novērtējamas par 20 029 914 latiem. Turklāt saskaņā ar līgumu pircējam - SIA Atlantijas biroji - desmit dienu laikā no darījuma noslēgšanas brīža (27.augusta) bijis jāsamaksā vien 5% no šīs pirkuma maksas, t.i. 1 001 495 lati. Atlikušos 19 028 499 latus pircējam ļauts atmaksāt nākamo 15 gadu laikā. Turklāt maksājumus ļauts sākt tikai sestajā gadā pēc līguma noslēgšanas, t.i. 2018. gadā, rāda līguma nosacījumi.

KMPG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis septembrī uzreiz pēc ķīlas tiesību pāriešanas medijos apgalvoja, ka tas esot darīts, lai BAS iepriekšējās vadības dēļ nepieļautu miljoniem latu vērtās ķīlas samazinājumu. Atlantijas biroji, pārņemot saistības no BAS, neesot uzņēmušies jaunas saistības un tādējādi neesot pasliktinājuši Krājbankas kreditoru situāciju. Turklāt ķīla esot gan par labu Snoras, gan Krājbankai.

Laikraksts Dienas bizness septembra sākumā publicēja analīzi par šī darījuma mērķiem, izvirzot divas ticamākās versijas. Pirmā versija saistīta ar centieniem nezaudēt nodrošināto kreditoru – Krājbankas un Snoras bankas – tiesības uz BAS prasījumu tiesībām, ja kādam tiesā tomēr izdotos panākt BAS maksātnespējas atzīšanu. Otrā versija saistīta ar vēlmi iedrošināt lidsabiedrības airBaltic potenciālo pircēju, ka prasījuma tiesības pret kompāniju nenonāks trešo personu rokās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...