Par "Sparāna brigādi" savas prezidentūras laikā ticis informēts jau Zatlers
PIETIEK06.12.2015.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Sparāna (attēlā), kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības padomnieka Raimonda Lazdiņa un virknes citu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju kopējās "brigādes" darbību specdienesti jau pirms vairākiem gadiem klasificētā ziņojumā informējuši Valdi Zatleru viņa prezidentūras beigu posmā, taču nekādu seku šim dokumentam tā arī nav bijis, un "domubiedru grupa" varējusi turpināt darbu.
Pietiek nav bijis iespējas iepazīties ar šī ziņojuma kopiju, taču vairāki ar valsts drošības iestādēm saistīti avoti tā kopējo saturu ir atstāstījuši diezgan vienādi, - balstoties uz operatīvo informāciju un arī ziņām no "draudzīgajām valstīm", tajā bijusi pieminēta virkne tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku, viņu ģimenes locekļu un saistītu personu, kas, atbalstot viens otru un izmantojot valsts darba iespējas, iespējams, nodarbojoties ar nelegāla tranzīta piesegšanu.
Kā zināms Pietiek, dokumentā minēts ne tikai Sparāns un viņa ilggadējais "kompanjons" Lazdiņš, bet arī vairākas personas, kas iepriekš saistībā ar "Sparāna brigādi" nav tikušas pieminētas, - vispirms jau Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs.
Dokumentā bijusi runa par vienotu grupu, kuras dalībnieki atbilstoši savai kompetencei un iespējām SAB, Drošības policijā, Valsts policijā, KNAB un starptautiskajā lidostā Rīga, kā arī pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme, "pieseguši" narkotiku tranzītu caur Latviju.
Ziņojumā bijis aprakstīts, kā Latgalē no Krievijas pāri "caurajai" robežai ievestas narkotiku kravas tālāk ceļo uz Rīgu un tiek tālāk izvestas, izmantojot iespējas, ko devusi grupas dalībnieku "klātbūtne" starptautiskajā lidostā Rīga.
Nekādus oficiālus apstiprinājumus tam, ka šāds dokuments patiešām ir vismaz parādīts Zatleram, Pietiek - ņemot vērā, ka ziņojums ir bijis klasificēts, - no atbildīgajām institūcijām saņemt nav izdevies. Taču netieša informācija par "Sparāna brigādes" sastāvu runā par labu aprakstītās versijas iespējamībai.
Pirms nedēļas Pietiek publicēja anonīmu interviju, kurā portāla sarunas biedrs kā piederīgus "Sparāna brigādei" līdz ar pašu Sparānu un nu jau bijušo lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāju Lazdiņu, kurš tagad iekārtojies Kalvīša vadītajā Latvijas gāzē, pieminēja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pretkorupcijas daļas priekšnieku Ivaru Rulleru.
Tāpat intervētais saistībā ar "Sparāna brigādi" pieminēja Drošības policijas biroja vadītāju Ruslanu Ņikiforovu, Ināru Kalnaču no Valsts policijas un Rīgas Centrālcietuma priekšnieka vietnieku Armandu Ādamsonu, kā arī nu jau bijušo prokuroru, tagadējo miljonāra Vasilija Meļņika drošībnieku Andi Mežsargu.
Nu Pietiek kļuvis zināms, ka vēl papildu iespējas lidostā Rīga "brigādei" nodrošinājis fakts, ka lidostas Aviācijas drošības nodaļas priekšnieka vietnieces amatā, pateicoties Lazdiņa gādībai, nonākusi jau pieminētā Ivara Rullera dzīvesbiedre Sindija Nemiro-Rullere.
Tieši viņas faktiskā pārziņā ir Pietiek savulaik jau aprakstītā slepenu patrulētāju - tā saukto "lūriķu" - grupa, kas starptautiskajā lidostā Rīga faktiski bija veikusi operatīvo darbību un iegūtajā informācijā dalījusies ne tikai ar valsts drošības iestādēm vien.
Pietiek avoti apliecina, ka Nemiro-Rullere nav bijusi vienīgā zināmas un arī saistībā ar "Sparāna brigādi" pieminētas personas dzīvesbiedre, kas lidostā iekārtota ar Lazdiņa palīdzību, - šādā veidā darbu atradusi arī Ramona Zivtiņa. Viņas vīrs ir kādreizējais Ceļu policijas priekšnieks, tagadējais Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes loceklis Edmunds Zivtiņš.
Savukārt par tāpat pieminēto Valsts policijas darbinieku Kalnaču kāds Pietiek lasītājs ir padalījies šādā informācijā: "Bijušo Rīgas Zemgales rajona policijas priekšnieku Ināru Kalnaču darbā ONAB palīdzēja iekārtot SAB darbinieks Sparāns, viņam ir labas attiecības ar Kalnača brāli vēl no armijas laikiem..."
Šī nav visa informācija, kas Pietiek rīcībā nonākusi pēc tam, kad portāls vērsās pie lasītājiem ar aicinājumu, kas vēl joprojām ir spēkā: "Ja Jums ir gadījies savā uzņēmējdarbībā vai attiecībās ar likumu saskarties ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu, pastāstiet par to arī mums jebkādā Jums ērtā veidā - un Jūsu informācija noteikti neies zudumā! Protams, garantējam arī pilnīgu konfidencialitāti."
Turpinājumu - un vispirms jau ziņas par SAB un Drošības policijas vadības reakciju uz šīm struktūrām uzdotajiem jautājumiem saistībā ar "Sparāna brigādi" - publicēsim jau tuvākajās dienās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
