Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Pietiek publikāciju par Vienotībai pietuvināto studentu, kas veiksmīgi kļuvis par Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas juriskonsultu, es vēlētos aicināt jūs iepazīstināt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2005 gada 3. februāra rīkojumu Nr. 78, ar kuru apstiprināts juriskonsulta standarts (PS 0296).

Šis standarts, lai gan nav ārējs normatīvais akts, kas būtu saistošs privātpersonām, tomēr atspoguļo vispārpieņemtu atziņu, ka juriskonsults - amats vai darbs – ir uzticams tikai personai, kura ir ieguvusi 5. kvalifikācijas līmeni, kas konkrētajā gadījumā nozīmē, ka personai ir jāiegūst jurista kvalifikācija, tātad, ja ir studējis pēc Boloņas procesa pabeigšanas, tad ir jābūt pabeigtai bakalaura un maģistra studiju programmai (3 gadi +2 gadi), ja ir studējis pirms Boloņas procesa pabeigšanas, tad ir jābūt pabeigtai piecgadīgai studiju programmai ar kvalifikācijas, bet bez maģistra grāda iegūšanas.

Tātad, ja konkrētā persona nav ieguvusi maģistra grādu jurisprudencē, tad atbilstoši pašas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam standartam, kas to arī saista, valsts sekretārs nedrīkst pieņemt darbā personu, pat ja tas nav civildienesta amats, bez maģistra grāda, kur nu personu bez bakalaura grāda.

Būtu interesanti uzzināt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres argumentāciju – kāpēc viņa nepilda pašas ministrijas apstiprinātu standartu un kas nosaka to, kad viņa izvēlas pildīt vai nepildīt ministrijas tiesību aktus?

Tāpat aicinātu jūs lūgt Izglītības un zinātnes ministrijai izsniegt visus juriskonsultu amata aprakstus un informāciju par personu izglītību, kas pilda ieņemamos amatus? Vislabāk lūgt vizēto eksemplāru, jo tādā gadījumā var uzzināt to personu loku, kas atbildīgs par šādu lēmumu pieņemšanu pēc fakta, nevis pēc pieņēmumiem.

Vēl aicinātu jūs lūgt Izglītības un zinātnes ministrijai izsniegt dokumentus, ko parakstījusi vai vizējusi konkrētā persona. Ministrija ir politikas plānošanas iestāde, tās galvenais uzdevums ir normatīvo aktu jaunrade, tāpēc tur ir jāstrādā pamatā civildienesta ierēdņiem, izņemot šoferus, apkopējas un citu tehnisko personālu, ko tad atbilstoši arī jāsauc. Pat privātā biznesā būt piedauzīgi sekretāru par daiļumu, muskuļiem un skaisto ādas krāsu dēvēt līgumā par profesoru, pētnieku vai juriskonsultu.

Valsts civildienesta likuma 3. panta pirmā daļa paredz, ka ierēdnis ir persona, "kas tiešās valsts pārvaldes iestādē [..] veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus”.

Ja izrādītos, ka konkrētā persona ir sagatavojusi atzinumu, sniegusi saskaņojumu par kādu normatīvo aktu vai politikas plānošanas dokumentu, tādā gadījumā valsts sekretārs ir prettiesiski noteicis, ka konkrētais amats ir darbinieka, nevis ierēdņa amats. Galvenā jēga no juriskonsultiem Izglītības un zinātnes ministrijā nozares jautājumos - sniegt konsultācijas nozares speciālistiem par jautājumiem, kas saistīti ar normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrāde.

Visbeidzot aicinātu jūs noskaidrot no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas ir tā persona, kas noteikusi šā brīža Izglītības un zinātnes ministrijas struktūru, un kurš tieši ir atbildīgs par to, ka profesionālās izglītības jautājumos sniedz konsultācijas persona, kas neatbilst prasībām, ko izstrādājusi un noteikusi kā vērā ņemamu standartu acīmredzot attiecīgās ministrijas par profesionālo izglītību atbildīgā persona/-as. Šādā gadījumā konsultāciju sniedzējs noteikti nav labāks par to, kuram sniedz konsultācijas, jo viens pēc dokumentiem, bet otrs pēc fakta neatbilst prasībām.

Savulaik valsts pārvaldē un arī ministrijās strādāja daudz jaunu, perspektīvu personu, no kuriem lielākā daļa saņēma mēnesī tik, cik būvdarbu melnstrādnieks pa dienu un kas lielākoties bija studenti, līdz ar to noliegt personas spējas tikai tāpēc vien, ka tā studē, nevar. Jautājums drīzāk - kā valsts sekretārs, kas tomēr ir atbildīgs par ministrijas aparātu un par piemēra došanu visai nozarei, var nezināt elementārus, tieši Izglītības un zinātnes ministrijai piederīgus jautājumus.

Kur ir jēga pieņemt tādā darbā un ar tādu amata nosaukumu? Var taču ministram, ja patiešām tas ir bijis ministra norādījums, izpatikt arī citādi, piemēram, pieņemt darbā ar tādu amata nosaukumu, kuram nav nekādu prasību, nekādu standartu un līdz ar to nekāda pat morāli ētiska pamata piesieties.

Pietiek piebilde. Visi šie jautājumi oficiālā informācijas pieprasījumā Izglītības un zinātnes ministrijai jau ir uzdoti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft