Iesaki rakstu: 
Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Tracis ir sacelts ap to, ka viena kompānija gatavojas monopolizēt atkritumu tirgu ilgā laika periodā. Rīgas dome to ir rūpīgi gatavojusi, pašiem sava interese tur noteikti ir. Visas iesaistītās puses un partijas arī rūpīgi iesmērētas, ministrija un nez kas vēl. Konkurences padomei bija visas iespējas darījumu apturēt savlaicīgi, bet tā nez kāpēc atmodusies pēdējā brīdī. Rezultātā saceltajā jezgā iesaistās valdība, kura, protams, tur nekā nevar izlemt. Galvenie korumpanti bļauj, ka jāievieš ārkārtas stāvoklis, jo nupat būs gals klāt.
Vai Tev, lasītāj, nešķiet, ka šeit ir iesaistītas pārāk daudzas amatpersonas un iestādes, kam ar notiekošo nav nekāda sakara? Tās ir Rīgas dome, Konkurences padome, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, valdība... Pareizāk sakot, sakars ar atkritumu izvešanu viņiem ir viens - pakampt savu kumosu no noziedzīgā darījuma. Tāpēc arī jauc gaisu un ceļ brēku. Atkritumu izvešana attiecas uz divām iesaistītajām pusēm. Tie ir iedzīvotāji un citi atkritumu radītāji no vienas puses un atkritumu izvešanas operatori no otras puses.
Kā Latvijas prezidenta amata kandidātam man būtu jāprot risināt šo un līdzīgas krīzes situācijas. Tāpēc īsumā par to, kā es rīkotos.
Pirmkārt, es palūgtu aizvērties visiem, kuri šo nejēdzību ir radījuši, galvenokārt tas attiecas uz Rīgas domi un Vides ministriju. Monopola radīšanas procesā droši vien ir pārkāpti likumi. Iespējams, ka krīzes rezultātā tiks nodarīti zaudējumi. Ir vērts izmantot iespēju paklusēt. Cēlajai Konkurences padomei es gribētu aizrādīt par nolaidību, pildot savus tiešos pienākumus.
Otrkārt, es ielūgtu uz sarunu visus atkritumu izvešanas operatorus, ja nemaldos, tādi ir pavisam četri. Noskaidrotu, kuri no viņiem vēlas turpināt darbu Rīgā. Šeit būtu jāzina situācija detaļās, bet pēc būtības varētu tā. Tie, kuri vēlas, var turpināt piedāvāt savus pakalpojumus iedzīvotājiem un citiem. Arī jaunais operators var nākt bariņā. Atkritumu izvešanu turpināt un nepārtraukt. Tiem iedzīvotājiem un pārējiem, kuri noslēguši līgumus ar jauno operatoru, dot tiesības līgumu anulēt sakarā ar neparedzētiem apstākļiem. Tie var noslēgt līgumus ar citiem operatoriem pēc saviem ieskatiem. Katram operatoram ir tiesības brīvi noteikt savu cenu.
Treškārt, Rīgas domei sakārtot papīrus saskaņā ar otro punktu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
