Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tās jaunā vadība reorganizācijas rezultātā izveidotās komunikāciju un mārketinga daļas vadītājas amatam bez konkursa izvēlējusies bijušo žurnālisti Daci Preisu (attēlā pa kreisi - foto no Facebook), kurai nav nekādas pieredzes šajā jomā. Lai "atbrīvotu vietu", no amata "izspiesta" iepriekšējā slimnīcas komunikācijas vadītāja.

Lai gan kā jaunās struktūras izveidošanas iemesls tiek minēts nepieciešamība stiprināt mārketinga aktivitātes un veidot kopīgu mārketinga komunikāciju, jaunajai daļas vadītājai nav pieredzes nedz mārketinga, nedz sabiedrisko attiecību jomā, kā arī iepriekš nav bijusi saskare ar medicīnas nozari.

„Man piedāvāja un es neatteicu,” - tā īsumā savu nonākšanu Bērnu slimnīcas komunikāciju un mārketinga daļas vadītājas amatā Pietiek raksturo Preisa. Viņu esot uzrunājusi jaunā slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Sākumā piedāvāts strādāt par komunikāciju konsultanti sabiedrisko attiecību dienestā, bet pēc tam - vadīt reorganizācijas rezultātā tapušo komunikāciju un mārketinga daļu.

Preisa nenoliedz, ka viņai nav nekādas pieredzes saistībā ar medicīnas jautājumiem, taču retoriski vaicā – vai tad komunikāciju speciālistam ir jābūt mediķim. Taujāta par pieredzi mārketinga un sabiedrisko attiecību jomā, Preisa skaidro, ka viņa bijusi gan laikraksta Dienas Bizness žurnāliste, gan db.lv redaktore, gan strādājusi portālā Delfi. Pēc viņas pārliecības, žurnālistika un sabiedriskās attiecības ir cieši saistītas.

Savukārt Čakša, skaidrojot iemeslus, kādēļ amats uzticēts tieši Preisai, apgalvo, ka personāla daļai esot bijušas sarunas ar vairākiem – trim vai četriem – pretendentiem uz šo amatu (vārdi netiek atklāti), un tieši Preisa bijusi visatbilstošākā, gan neminot konkrētus parametrus, kas ļāvuši novērtēt viņas piemērotību.

„Viņai tika dots pārbaudes laiks, kurā izvirzīti konkrēti uzdevumi, ar kuriem viņa lieliski tika galā,” veidu, kā pārliecinājušies par Preisas komunikāciju un mārketinga prasmēm pamato bērnu slimnīcas vadītāja.

Par komunikāciju konsultanti darbā pieņemtajai Presai esot dots uzdevums organizēt komunikāciju kampaņu ar mērķi piesaistīt medicīnas māsas, kuru slimnīcai trūkstot. Šai kampaņai viņa esot "izstrādājusi koncepciju", kā arī organizēti pasākumi. Čakša gan nevar pateikt, cik māsas pieteikušās darbā bērnu slimnīcā šīs kampaņas rezultātā, bet pašreiz slimnīcā esot vakantas 34 māsu vietas un arī esot interese par šīm amata vietām.

Tāpat savā pārbaudes laikā Preisa arī esot "veiksmīgi realizējusi krīzes komunikāciju" smagi slimās Monikas lietā, kad vecāki atteicās no bērna ārstēšanas slimnīcā.

Kā apgalvo slimnīcas vadītāja, galvenais iemesls jaunas darbinieces meklējumiem bijusi slimnīcai izvirzīto jauno uzdevumu īstenošanas nepieciešamība, tādēļ valde nolēmusi veidot kopīgu komunikāciju un mārketinga daļu, jo iepriekš mārketinga speciāliste darbojusies ekonomikas daļā.

Tā kā slimnīca esot nolēmusi palielināt ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kā arī piesaistīt pacientus no ārvalstīm, nepieciešama vienota mārketinga komunikācija, ko vislabāk varēšot realizēt tieši vienots dienests, uz kuru pārcelta arī līdz šim ekonomikas daļā strādājošā mārketinga speciāliste.

Līdzšinējo Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāju Romēnu Namnieci, pēc Čakšas teiktā, neviens no darba atbrīvot neesot vēlējies, kā arī esot ļoti žēl, ka Namniece izvēlējusies darbu slimnīcā pamest, jo viņa esot lieliska lietpratēja iekšējās komunikācijas jautājumos.

Kā apgalvo Čakša, ārējā komunikācija un mārketings neesot Namnieces stiprās puses, tādēļ viņai piedāvāts turpināt darbu kā sabiedrisko attiecību speciālistei jaunizveidotajā un bijušās padotās vadītajā struktūrā.

Čakša sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka tieši viņa ir atbildīga par Preisas iecelšanu amatā, un aicināja „neuzbrukt” Preisai, kura nemaz neesot vainīga pie tā, ka iecelta šajā amatā.

Konkrētus mērķus, kādi jaunajai struktūrvienībai jāsasniedz slimnīcas ienākumu papildināšanā, gan nevar nosaukt ne Preisa, ne Čakša.

Preisa skaidro, ka slimnīca strādā apstiprināta budžeta ietvaros un, tā kā pašreizējais budžets izstrādāts pērn, kad vēl nebija komunikāciju un mārketinga daļas, tad arī tajā nekādi konkrēti ieņēmumi no mārketinga aktivitātēm nav paredzēti. Taču tieši mārketinga budžeta izveidošana un šo mērķu definēšana esot Preisas vadītās struktūrvienības uzdevums.

Kā skaidro Preisa, bērnu slimnīcā ir vairāki pakalpojumi, kurus par samaksu sākot piedāvāt citas ārstniecības iestādes, lai gan bērnu slimnīcā tie jau ir ilgāku laiku un šajā jomā esot pieredze, kā piemēru minot pērļu vannas. Tā kā cilvēki nezinot par šo pakalpojumu, tad arī interese esot niecīga, bet ar mārketinga aktivitātēm tiekot plānots kāpināt pieprasījumu. Tāpat mārketinga aktivitātes būšot saistītas ar jaunveidojamās miega istabas popularizēšanu.

Līdz šim Bērnu slimnīcas ieņēmumi no maksas pakalpojumiem veidoja vien 2-5% no kopējiem ienākumiem. Pagaidām nav noteikts, kāds maksas pakalpojumu ieņēmumu palielinājums jāsasniedz ar jaunizveidotās komunikāciju un mārketinga daļas veikumu. 

Jau pēc šīs publikācijas sagatavošanas Preisa sniedza Pietiek arī rakstisku viedokli par pašreizējo situāciju, - publicējam to bez īsinājumiem:

"Jaunās struktūrvienības izveide paredz jaunu virzību slimnīcas attīstībā. Paralēli līdzšinējai sabiedrisko attiecību praksei tiks strādāts pie slimnīcas mārketinga attīstīšanas. Blakus valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības veicināšanai, slimnīcai ir jādomā arī par maksas pakalpojumu attīstīšanu un popularizēšanu, lai gūtu ieņēmumus veselības aprūpes uzlabošanai. Tāpat tas ir darbs ar pacientu apmierinātības veicināšanu, kas nav saistīts tikai ar sabiedriskā tēla veidošanu.
Starp jau sarunā minētajiem pakalpojumu attīstības virzieniem, šeit vēl daži no tiem, kas minēti kapitālsabiedrības attīstības plānā: vairāku specializētu centru izveide (pirmais – Bērnu Vakcinācijas centrs tika izveidots jau šī gada sākumā), veselo bērnu check-up programma, jauna diagnostikas metode pulmonoloģijā, diagnostiskās radioloģijas pakalpojumu pieejamības veicināšana, ambulatoro pakalpojumu attīstīšana, lāzeru mikroķirurģijas tehnoloģiju pilnvērtīga izmantošana un operāciju apjoma palielināšana. Šie ir tikai daži no aspektiem, kuriem ir nepieciešama virzība tirgū, ar ko arī nodarbosies jaunā nodaļa paralēli mediju attiecībām un kapitālsabiedrības iekšējai komunikācijai.
Saprotu, ka šajā kontekstā Jūs interesē manas kompetences – vairāk kā 10 gadu darbs mediju nozarē kā žurnālistei ļauj man prezumēt, ka pietiekami labi orientējos medijiem nepieciešamajās sadarbības niansēs. Savukārt darbs redaktores amatā ir devis pieredzi vadībā un darba organizācijā."

Jau pēc raksta publicēšanas čakli Pietiek lasītāji komentāru sadaļā ievietojuši dažas saites uz jaunās bērnu slimnīcas darbinieces attēlu un atziņu kolekcijām, - publicējam no tām pāris attēlus, kas apliecina, ka Dacei Preisai patiešām ir izpratne gan par sabiedriskajām attiecībām, gan par mārketingu.

Foto

FotoFoto

Foto

FotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...