Par būvatļaujas atcelšanu SIA "Riga fertilizer terminal" minerālmēslu terminālī
Andis Zīlāns*20.04.2013.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā kārtējo katastrofu, kura saistīta ar amonija nitrāta minerālmēslu ražošanu/uzglabāšanu (17.04.2013. ASV, Teksasā), un saistībā ar normatīvo aktu pārkāpumiem SIA Riga fertilizer terminal (RFT) minerālmēslu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanas termināļa saskaņošanas procesā lūdzam apturēt saskaņošanas procesu un atcelt būvatļauju, līdz tiek novērsti likuma pārkāpumi RFT attīstībā un paredzētās bīstamās uzņēmējdarbības riski tiek pilnvērtīgi novērtēti.
Plānotajā SIA Riga fertilizer terminal minerālmēslu uzglabāšanas un pārkraušanas kompleksa teritorijā Kundziņsalā, Rīgā ir paredzēts gadā pārkraut 2 miljonus tonnu minerālmēslu, tai skaitā:
- Amonija nitrāta minerālmēsli (ar amonija nitrāta saturu nemazāk kā 98%) (600 000 tonnas gadā);
- Stabilizēti amonija nitrāta minerālmēsli (3 markas ar amonija nitrāta saturu 93,8; 92,5 vai 90,9%) (250 000 tonnu gadā);
- Karbamīds (UREA) (600 000 tonnu gadā);
- Kaļķa amonija salpetris (200 000 tonnu gadā);
- Diamonija fosfāts (350 000 tonnu gadā).
SIA Riga fertilizer terminal teritorijā izvietotajās glabātavās ir paredzēts vienlaikus glabāt 180 000 tonnu minerālmēslu. Katru dienu uz SIA Riga fertilizer terminal teritoriju tiks piegādāti divi vilcienu sastāvi ar minerālmēsliem – kopā 84 dzelzceļa vagoni.
RFT no Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) saņēma atzinumu par minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas pārkraušanas termināļa izveidi Kundziņsalā 30.05.2011. (Atzinums Nr. 7. Par minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu). Veiktais ietekmes uz vidi novērtējums vērtēja vienīgi ietekmes no plānotās darbības SIA Riga fertilizer terminal teritorijā. Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) uzskata, ka IVN ziņojums tika nepilnvērtīgi izstrādāts un ka uz tā pamata nedrīkstēja izsniegt būvatļauju. IVN netika skatītas iespējamās negatīvās ietekmes saistībā ar minerālmēslu kravu transportēšanu pa dzelzceļu caur Latviju/ Rīgu uz Kundziņsalu.
Balstoties uz VPVB atzinumu Rīgas Dome ar 26.07.2011. Lēmumu Nr. 3518 (Par paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu) akceptēja RFT paredzētās darbības. Balstoties uz šo lēmumu, Rīgas pilsētas būvvalde izsniedza būvatļauju Nr.BV-11-979-abv/Z, kas atļāva sākt būvniecību RFT projekta ietvaros. MAB iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt būvatļauju par prettiesisku un to atcelt. 10.05.2012. Administratīvā rajona tiesa ierosināja lietu Nr. A420426712. Tiesas sēde notiks 20.05.2013.
Ņemot vērā, ka amonija nitrāts un stabilizēti amonija nitrāta minerālmēsli, kādus ir paredzēts pārkraut RFT, ir klasificētas kā bīstamas vielas (sprādzienbīstamas) šie amonija nitrātu saturoši minerālmēsli ir pakļauti Ministru kabineta noteikumiem Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”. Tādējādi pirms darbības ar amonija nitrātu saturošiem minerālmēsliem uzsākšanas RFT ir jāizstrādā drošības pārskats, kurš jāapstiprina VPVB.
MAB uzskata, ka, veicot sabiedrisko apspriešanas procesu RFT drošības pārskatam, netika ievērots Ministru kabineta noteikumu Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” 86. punkts un tā apakšpunkti (paziņojums par sabiedrības apspriešanu netika ievietots vismaz vienā vietējā laikrakstā un netika paziņots par civilās aizsardzības plānu sabiedriskā apspriešanu un termiņu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt atbildīgajai personai un glābšanas dienestam jautājumus vai ierosinājumus par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu), tādējādi tika ierobežota sabiedrības iespēja izteikt savus priekšlikumus drošības pārskatam un civilās aizsardzības plānam.
Jāpiebilst, ka, izstrādājot RFT civilās aizsardzības plānu, vienīgie potenciālie draudi, kas tiek skatīti, saistās ar RFT teritoriju, un netiek skatīti draudi, kas saistās ar amonija nitrāta pārvadājumiem pa dzelceļu caur Latviju un Rīgu.
Ņemot vērā, ka Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (LRVP) 04.10.2012. izsniedza Atļauju B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. I12IB0107 iekārtām, kas nebija novērtētas veiktajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā SIA Riga fertilizer terminal, MAB uzskata, ka LRVP ir rīkojusies neatbilstoši likuma "Par piesārņojumu" nosacījumam (28.pants (4))”Reģionālā vides pārvalde, izsniedzot atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izvērtē un ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un ievēro Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā izvirzītās prasības par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu”.
Uzskatām, ka atļaujas izsniegšana neatbilst likuma prasībām un ir atceļama. Iebilstam pret grozījumu veikšanu prettiesiski izsniegtajai atļaujai.
* Mežaparka Attīstības biedrības valdes loceklis
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.