Iesaki rakstu: 
Apvienības Vienotība Ētikas komisijas loceklis Artis Strautiņš ir ierosinājis sasaukt komisijas sēdi sakarā ar apvienības pārstāvja, ekonomikas ministra Arta Kampara sniegtajām ziņām amatpersonas deklarācijā un mediju publikācijām par tām, - to Strautiņš piektdien apliecināja Pietiek. Sēde, uz kuru uzaicināts arī Kampars, notiks jau pirmdien, Pietiek apliecināja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, savukārt pārējie Vienotības Ētikas komisijas locekļi, kuriem Pietiek tāpat uzdeva jautājumu par viņu rīcību šajā jautājumā, piektdien uzskatīja par labāku savu viedokli nepaust.
Kā jau ziņots, Kampars pērn ne tikai saņēmis dāvanā no sievas par dzīvokļa pārdošanu saņemtu naudu, kas bijusi trīsarpus reizes lielāka nekā šī darījuma valstij uzrādītā summa, bet arī spējis atdot aizdevumu, kas bijis ievērojami lielāks nekā visa viņa oficiāli pērn nopelnītā summa, - arī tas izriet no ministra jaunās amatpersonas deklarācijas.
Tās un publisko datu bāzu informācija liek secināt, ka ministram pērn bijuši vismaz 20 tūkstošus latu lieli nelegāli ienākumi vai arī Kampars deklarācijā, kas atrodama VID publiskajā datu bāzē, sniedzis maldinošu informāciju.
Saskaņā ar Kampara valstij deklarēto 2009. gada beigās viņa parādsaistības bijušas aptuveni 67,6 tūkstoši latu un 204,4 tūkstoši eiro, un gada laikā saskaņā ar viņa nule iesniegto amatpersonas deklarāciju ministrs savas parādsaistības spējis būtiski samazināt – līdz 2,6 tūkstošiem latu un 194,3 tūkstošiem eiro.
Tātad gada laikā Kampars spējis atdot aptuveni 72 tūkstošus latu. Šī summa vismaz par 24 tūkstošiem latu (faktiski – vairāk) pārsniedz Kampara deklarētos 2010. gada ienākumus – dāvanā no dzīvesbiedres it kā saņemtos 27 tūkstošus latu un 21 tūkstoti latu lielo ministra algu „uz papīra”.
No šiem 24 tūkstošiem latu vēl var atskaitīt Kampara 2009. gada beigās deklarētos, bet 2010. gada laikā iztērētos skaidras naudas uzkrājumus 2600 latu apmērā, kā arī no bezskaidrās naudas uzkrājumiem iztērētos 500 eiro un 700 dolārus. Taču arī tad (turklāt, ja pieņem, ka ministrs simtprocentīgi atdevis pilnīgi visus oficiālos ienākumus) Kampara deklarācijas rāda – gada laikā viņš atdevis vairāk nekā 20 tūkstošus latu, kurus oficiāli nav nopelnījis.
Nekādi citi oficiāli ienākumi Kamparam nav bijuši. Vēl vairāk – ir šaubas arī par to, vai ministram pērn vispār ir bijuši kādi oficiāli ienākumi vismaz 20 tūkstošu latu apmērā, ko viņš vienkārši aizmirsis norādīt deklarācijā.
Viņš gan norādījis, ka pērn noslēdzis kapitāldaļu pārdevuma līgumu par 35 tūkstošiem latu, taču saskaņā ar deklarāciju nauda nav saņemta, un arī Lursoft dati rāda, ka vienīgais Kamparam piederošais uzņēmums – SIA Ronis – joprojām simtprocentīgi pieder viņam.
Kampars nevar būt saņēmis arī kādas dividendes, - SIA Ronis 2010. gada darbības rādītāji nav zināmi, taču 2009. gadu uzņēmums, kā rāda Lursoft dati, beidzis ar 299 tūkstošu latu zaudējumiem.
Pats Kampars Pietiek norādīja, ka šie aprēķini par nesakritībām viņa amatpersonas deklarācijā neesot pareizi veikti, bet no sīkākiem komentāriem atteicās.
Tāpat Kampars nesniedz detalizētu skaidrojumu par 27 000 latu izcelsmi, kurus viņš deklarējis savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2010. gadu. Ministrs šo naudu deklarējis kā dāvinājumu, ko saņēmis no savas dzīvesbiedres Ilvas, kura savukārt pēdējā gada laikā nav veikusi darījumus, kas izskaidrotu šīs naudas summas izcelsmi.
Lūgts skaidrot, kur ģimenes budžetā parādījušies šie 27 000 latu, Kampars Pietiek trešdien skaidroja, ka šo naudu viņa sieva Ilva Kampare ieguvusi, pārdodot sev piederošo dzīvokli, kas vēl senāk piederējis sievas vecākiem. Dzīvokli, kurā līdz tam dzīvojusi politiķa ģimene, nolemts pārdot, jo Kampari uzbūvējuši ģimenes māju.
Darījums, pēc Kampara sākotnējā skaidrojuma, esot noticis 2008. gadā. Tomēr ģimene vairākus gadus šo naudu neesot noguldījusi bankā, bet uzglabājusi skaidrā naudā, norādīja politiķis. „Tā nauda bija domāta nebaltām dienām,” teica Kampars.
Jautāts, vai par dzīvokli saņemti deklarācijā uzrādītie 27 tūkstoši latu, ministrs sākotnēji atbildēja, ka precīzi neatceras, bet „tuvu tam”. Tomēr, kā rāda zemesgrāmatas dati, līgums par dzīvokļa pārdošanu starp Ilvu Kampari un pircēju noslēgts 2007. gada 29. maijā un norādītā pirkuma summa ir vairāk nekā trīs reizes mazāka par to, ko no savas sievas pagājušajā gadā saskaņā ar amatpersonas deklarācijā uzrādīto saņēmis Kampars. 46,3 kvadrātmetru lielo dzīvokli Tukumā ekonomikas ministra dzīvesbiedre pārdevusi par 8 000 latu, liecina ieraksts zemesgrāmatā.
Kā rakstīts presē, Ilva Kampare ir māksliniece, un ievērību guvis fakts, ka viņa apgleznojusi kaklasaites, kuras valkā ekonomikas ministrs. Lursoft dati rāda, ka Ilvai Kamparei nepieder neviena uzņēmuma kapitāldaļas, viņa arī nav neviena uzņēmuma amatpersona. Droši zināms arī tas, ka pēdējo divu gadu laikā Kampare nav pārdevusi nevienu citu nekustamo īpašumu.
Aptaujātie eksperti Pietiek norādīja: šie apstākļi radot aizdomas par vienu no diviem – vai nu par dzīvokļa pārdošanas cenas mākslīgu samazināšanu, lai samazinātu valstij nodokļos maksājamo summu, vai nu par vismaz daļas no Kampara deklarētajiem 27 tūkstošiem latu patieso izcelsmi.
Kampars, lūgts skaidrot atšķirību starp šo un deklarētajā dāvinājumā no sievas saņemto summu, no komentāriem atteicās: „Neesmu šī darījuma subjekts, tāpēc nevaru skaidrot tā detaļas.” Ar ekonomikas ministra dzīvesbiedri Pietiek sazināties neizdevās.
Pēcāk ekonomikas ministrs sākotnēji sniegto informāciju mainīja. "Dzīvokļa pārdošanas cena atbilst zemesgrāmatā pieejamai informācijai. Tajā pašā laika periodā tika pārdotas divas zemesgrāmatā nereģistrētas garāžas, kuras atradās garāžu kooperatīvā Jauntukums-1. Vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku u.c., par kurām cena tika noteikta, mutiski vienojoties," skaidroja Kampars. Tādējādi starpību starp sievas dāvinātajiem 27 000 latu un dzīvokļa pārdošanas cenu - 8 000 latu - veidojot aptuveni 19 000 latu, kas saskaņā ar ministra skaidrojumu iekasēti par divām garāžām un dzīvokļa iekārtojumu.
Savulaik praksi - par vienu summu pārdot dzīvokli un par papildus summu, turklāt ievērojami lielāku, dzīvokļa aprīkojumu - nodokļu apiešanas nolūkos amatpersonu vidū aizsāka nu jau bijušais politiķis Jānis Straume.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
