Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespēju piemaksu par virsstundu darbu samazināt līdz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē.

Esmu kategoriski iebildis pret šiem grozījumiem, norādot, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam. Izvērtējot likumprojektu un tā anotāciju, cita starp norādīju, ka nav pieļaujams vienai nozarei paredzēt virsstundu apmaksas likmes samazinājumu, bez leģitīma mērķa paredzot darbiniekiem sliktākus nosacījumus kā citās nozarēs strādājošiem. Izvirzīto mērķi - ierobežot ēnu ekonomiku un izskaust “aplokšņu algas” būvniecības nozarē - var sasniegt citiem līdzekļiem.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce uz A.Saukas pētījumā “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015 - 2016” sniegto informāciju, ka ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē 2016. gadā sastāda 38,5% no IKP. A.Sauka minētajā pētījumā norāda, ka lielākā ēnu ekonomikas komponente Latvijā būvniecībā ir aplokšņu algas (34,6%), kam seko neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (30%), un tālāk neuzrādītie vai nereģistrētie darbinieki (20,5%).

Tāpat anotācijā ir atsauce uz oficiāliem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī - VID) datiem, proti, 2016.gada vienpadsmit mēnešos 48,1 % no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 16,2% no minētajiem darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus 0 euro (vidējais darba devēju skaits 2016.gada vienpadsmit mēnešos - 5 838). Savukārt 25,6% no būvniecības nozarē nodarbinātajiem (nodarbināts pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša darba devēja) bruto darba ienākumi ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā vai mazāks (vidējais darba ņēmēju skaits 2016.gada vienpadsmit mēnešos - 51 841). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecībā nodarbināto skaits ir par aptuveni 20% lielāks, nekā liecina VID dati (66 100 ar ticamības intervālu +/-4100).

Minētie dati pamatoti valstij ļauj izdarīt secinājumu, ka būvniecības nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Vienlaicīgi bez mulsuma to atzīst arī pati nozare, turklāt norādot uz problēmas šķēršļiem. Proti, anotācijā iekļauts Būvuzņēmēju partnerības viedoklis, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus .

Publiski jau esmu paudis viedokli, ka grozījumos ietvertais prasījums no nozares un arī valsts nav atbilstošs labiem tikumiem, jo prasa legalizēt nelikumību. No tā varam secināt, ka nozare atzīst - “mēs nemaksājam nodokļus”, un tirgojas ar likumdevēju, solot tos maksāt, uz darbinieku pamattiesību rēķina, proti, maksājot mazāk par virsstundu darbu .

Taču minētais un fakts, ka dati par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē valstij ir bijuši zināmi vairāku gadu garumā un arī šobrīd ir labi zināmi, neviļus liek uzdot arī jautājumu. Ko ir darījušas un ko plāno darīt kontrolējošās iestādes šī jautājuma sakārtošanā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, lai atsevišķās nozarēs nerastos īpatnējs priekšstats, proti, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu ir traucēklis pienācīgi un ar cieņu ievērot valstī noteikto kārtību attiecībā uz darba samaksu un nodokļu nomaksu?

Ņemot vērā iepriekš norādīto un pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 13. panta 11. punktu, lūdzam divu nedēļu laikā no šīs vēstules saņemšanas sniegt informāciju, kādus pasākumus savu pilnvaru ietvaros VID un Valsts darba inspekcija ir veikusi un plāno veikt, lai novērstu likumprojekta anotācijā norādīto ēnu ekonomikas līmeni būvniecības nozarē.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft