Iesaki rakstu: 
Griežos pie Jums ar problēmu, kuru neilgi pirms Ziemassvētkiem sagādāja Veselības ministrija un VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, ar kuru slēdz līgumu par valsts Buprenorfīna aizvietojošās terapijas programmu cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no narkotikām, nozīmējot katram individuālu ikdienas devu.
Nozīmēts ir Subutex, taču mistiskā veidā Subutex ir pazudis no Rīgas un rajonu aptiekām, kā arī no bāzes jau pirms 20. decembra ar paskaidrojumu, ka tas parādīsies tikai janvāra vidū vai pat beigās. Jautājums - ko lai dara šie cilvēki un viņu ģimenes, ja šiem cilvēkiem ir nepieciešama šī ikdienas deva, citādi viņi nespēj ne strādāt, ne normāli justies?
Informācijai: viens Subutex iepakojums, kurā ir 7 tabletes, maksā 46 eur. Mēnesī vidēji nepieciešami 6 iepakojumi. Sarēķinot mēnesī nepieciešamās zāles un vizītes cenu pie narkologa (4,27 eur), sanāk vidēji no 300 līdz 350 eur. Turklāt reizi gadā ir nepieciešams izrakstīt jaunu grāmatiņu (Buprenorfīna aizvietojošās terapijas programmas karti), pirms tam izejot komisiju VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC), kura maksā 40 eur. RPNC vienas tabletes cena ir 12 eur, kuras ir jāpērk, lai ārsti – narkologi noteiktu devu. Tā ka summas ir iespaidīgas, lai atstātu savus slimniekus bez zālēm.
Šāda „dāvana” uz svētkiem bija arī pagājušajā gadā. Veselības ministrijas paskaidrojums bija - vainas uzlikšana uz firmām un piegādātājiem. Šķiet, ka šāda „dāvana”, kļūst par tradīciju un pārsteigumu šiem cilvēkiem pirms Ziemassvētkiem un Līgo svētkiem.
Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka narkotiku izplatīšana ir liels bizness, jo pašlaik viens „čeks” heroīna maksā no 60 līdz 75 eur, ko piesedz „lielie” cilvēki. Ir Eiropas Savienības valstis, kurās Subutex un Suboxone zāles ir krietni lētākas un analogus izsniedz par velti, protams, ar ārsta nozīmējumu.
Kādēļ 2009. gadā Veselības ministrijai vajadzēja likvidēt vienīgo narkomānu rehabilitācijas centru Rindzelē, Zentenes pagastā? Ļoti iespējams, ka pēc šādiem gājieniem daudziem narkotiku atkarīgiem cilvēkiem būs nepieciešama ārstniecība. Domāju, ka šādas problēmas skar ne vienu vien valsts vīru, vienīgi viņiem ir pietiekoši līdzekļu, lai aizsūtītu savas atvases uz ārstēšanu un rehabilitāciju ārzemēs, kas izmaksā lielu naudu - no 8000 līdz 10 000 eur.
Saprotams, ka galus šai situācijai neatrast, jo narkotiku tirgus ir pārāk bīstams un neviens nevēlēsies riskēt ar savu dzīvību. Noteikti arī šī situācija kādam ir ļoti izdevīga un naudas ziņā ienesīga, jo diemžēl lielāka daļa Subutex lietotāju, kuri cenšas atbrīvoties no narkotiku lietošanas, to atkal uzsāks. Tas jau nozīmē, ka laikam sāk pietrūkt heroīna un citu narkotiku lietotāju, ja nepieciešams „atvilkt uz vecā ceļa” bijušos narkotiku lietotājus. Bet tas ir tikai mans viedoklis.
* viena narkotiku atkarīga cilvēka māte, kura visu gadu cīnās ar šo nelaimi. Ja žurnālistiem ir vēlme uzklausīt nelaimē nonākušo cilvēku stāstus, mans tālrunis ir pieejams, rakstot uz Pietiek e-pasta adresi - [email protected].
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
