Par meliem, patiesību un bezdarba pieaugumu
Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste11.02.2014.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Pasaules Veselības organizācija jau 2012. gada jūnijā sarunās ar LR Veselības ministriju norādīja uz virkni problēmu, kas būtu jāņem vērā, ieviešot veselības apdrošināšanu Latvijā.
Desmit ieteikumi pārdomām no Pasaules Veselības organizācijas puses:
1. Izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānu, lai veselības sektorā nodrošinātu stabilu ieņēmumu plūsmu.
2. Paaugstināt valsts izdevumus veselībai līdz 5 % no IKP līdz 2014. gadam un pakāpeniski samazināt starpību starp Latviju un [valstīm] ar salīdzināmu ekonomiku Eiropas reģionā.
3. Piešķirt vismaz 12 % no vispārējiem valdības ieņēmumiem veselībai, kas joprojām būtu mazāk nekā vidēji Eiropā, bet salīdzinoši tikpat cik Igaunijā un Lietuvā.
4. Ieviest pretcikliskus pasākumus, lai aprēķinātu budžeta pārskaitījumu veselības apdrošināšanas sistēmā: i) izveidot rezerves fondu jaunai veselības apdrošināšanas sistēmai, kas varētu kalpot kā buferis pret valsts ekonomiskā snieguma svārstībām, ii) izstrādāt skaidru aprēķina formulu valdības budžeta pārskaitījumiem par iedzīvotāju grupām, kas neveic iemaksas, ietverot [apdrošināšanā] personas, kas ir bez darba ilglaicīgi.
5. Turpināt uzlabot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, pilnībā ieviešot nesen pieņemtās strukturālās reformas.
6. Samazināt rindas un uzlabot pakalpojumu pieejamību, lai jaunā sistēma kļūtu pievilcīgāka iedzīvotājiem un lai palielinātu viņu ieinteresētību veikt iemaksas.
7. Izstrādāt komunikāciju stratēģiju, lai atbalstītu jaunās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu; lai cilvēku būtu informēti par saviem pienākumiem un tiesībām izmantot veselības pakalpojumus.
8. Noteikt, ka veselības apdrošināšana ir obligāta visiem un paredzēt pārejas periodu, lai nevienam netiktu liegta piekļuve veselības pakalpojumiem.
9. Risināt vājo aizsardzību pret finanšu riskiem, pastiprinot sociālās drošības tīklu, un izveidot tādu politiku, kas ļautu samazināt pacientu līdzmaksājumus, jo īpaši mazaizsargātiem iedzīvotājiem.
10. Saglabāt [apdrošināšanas] segumu personām, kas ir bez darba ilglaicīgi, un mazturīgajiem.
Neskatoties uz šiem norādījumiem par diskutējamajiem jautājumiem, Veselības ministrija, virzot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, apgalvo, ka Pasaules Veselības organizācija esot pilnībā atbalstījusi koncepciju (turklāt koncepcija atšķiras no pašreiz Saeimā virzītā likuma).
Šāda pieeja veselības politikas veidošanai vairāk atgādina politiskā pokera spēli, nevis pārdomāti virzītu darbību iedzīvotāju labklājības un veselības veicināšanai.
Neviļus rodas jautājums: “ Kā Saeimā varēja nonākt likums, pret kuru nopietnas pretenzijas bija izteikušas daudzas ministrijas un sabiedriskās organizācijas?”
Un tad vakar sekoja vēl teiksmaināki paziņojumi:
“Ministre apgalvo, ka likumā ir apzinātas visas iespējamās iedzīvotāju grupas un tiem cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ neiekļausies jaunajā veselības aprūpes sistēmā, būs dotas iespējas to izdarīt, vai nu iemaksājot veselības aprūpes sistēmā tam vajadzīgo naudas summu, vai iekļaujoties kādā no valsts apdrošinātajām 19 iedzīvotāju grupām, piemēram, bezdarbnieku grupā.“ (LETA, 10.02.14. NOZARE.LV.)
Veselības ministre uzskata, ka labāk lai cilvēks piesakās par bezdarbnieku, nevis strādā dārzkopībā, biškopībā, amatniecībā un maksā kaut nelielus nodokļus Latvijas valstij. Ministre pati norāda uz to, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums varētu strauji palielināt bezdarbnieku skaitu mūsu valstī. Ko tad ar šo likumu mēs panāksim? Lielāku nodokļu maksātāju vai bezdarbnieku skaitu?
Uz šiem jautājumiem ir jāatbild, pirms likums tiek skatīts Saeimā otrajā lasījumā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
