Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienītākajiem un biežāk uzklausītajiem ekspertiem ir tagadējais Latvijas Universitātes mācībspēks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktīvs komunistiskās un padomju ideoloģijas atbalstītājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un kompartijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Turpinām publicēt tagadējā „eksperta” iepriekšējo gadu uzskatus atspoguļojošas publikācijas, un nākamā publikācija ir 1977. gada 8. maijā laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts, kurā autors pauž savus nesamierināmos un principiālos iebildumus pret „Radio Brīvā Eiropa”, „Amerikas balsi” un citiem „ideoloģisko diversiju organizētājiem”, kam nepieciešams dot „pienācīgu pretsparu”.

Starptautiskās žurnālistu savienības prezidents, somu profesors K. Nordenstrengs šā gada 4. maija «Pravdas» numurā publicēja rakstu ar nosaukumu «Masu informācijas līdzekli un saspīlējuma atslābums». Tajā, starp citu, teikts: «Patiesība un miers - žurnālistam, kas apzinās savu atbildību un savus uzdevumus, tā ir atslēga visu tautu sirdīm, un, ja gribat, atslēga jebkuras tautas mājai...» Gudri vārdi, kuru pareizību spilgti apliecina notikumu attīstība Eiropā pēc Helsinku konferences.

Taču diemžēl kapitālistisko valstu žurnālistu vidū ir ne tikai godīgi cilvēki (mūsu idejisko un politisko pretinieku vidū tādi mēdz būt), bet arī īsti «kramplauži», kuri. pateicoties savām literārajām spējām, nodarbojas ar ideoloģisko ielaušanos, respektīvi - diversijām.

Pie šīs kategorijas mēs. nevienu nepatiesi neapvainojot, varam pieskaitīt, piemēram, attiecīgā profila speciālistus no Aksela Špringera (VFR) izdevumu redakcijām, kā arī ASV piederošo raidstaciju «Radio Liberty» («Brīvība») un «Radio Free Europe» («Brīvā Eiropa») «radošo» personālu.

Pat rietumvācu buržuāziskais žurnāls «Der Spiegel», kura lappušu saturam raksturīgs intelektuāls antikomunisms, nosauc šīs Minhenē izvietotās raidstacijas par «aukstā kara paliekām». Kā liecina ziņas no Vašingtonas, Dž. Kartera administrācija ir gluži pretējās domās. Bet, pirms aplūkojam ASV administrācijas viedokli, dažas vispārēja rakstura piezīmes.

Sociālisma nometnes valstu robežu tuvumā izvietotas ne tikai amerikāņu kara bāzes un dažādas elektroniskās spiegošanas ierīces, bet arī raidstacijas, kuru uzdevumos ietilpst apmelojumu izplatīšana par Padomju Savienības un citu sociālistisko valstu iekšpolitiku un ārpolitiku. Tā, piemēram, «Amerikas Balss», «Brīvības» un «Brīvās Eiropas» raidstacijas, kas raida sociālistisko valstu tautu valodās, izvietotas Lielbritānijā, VFR, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Marokā, Šrilankā, Filipīnās, Taizemē, Taivanā, Okinavā, kā arī ASV.

Taču amerikāņu imperiālisms paplašina ideoloģisko karu ne tikai pret sociālisma nometni, bet arī pret citu valstu progresīvajiem spēkiem. Tikai «Amerikas Balss» rīcībā vien ir 113 raidstaciju (72 no tām atrodas Eiropas, Āfrikas un Āzijas valstu teritorijā). D

ž. Kārtera administrācija nolēmusi pastiprināti laist darbā šo mašinēriju, lai uzpulētu Savienoto Valstu ārpolitisko prestižu un aktivizētu amerikāņu dzīvesveida propagandu. Tas ir viens no cēloņiem, kāpēc ASV valdība nolēmusi 1978. gada palielināt asignējumus radiopropagandas vajā dzībām.

Taču ir vēl kāds cits aspekts. 1948. gadā Kopenhāgenā notika konference, kurā radioviļņu diapazoni tika sadalīti starp valstīm dalībniecēm. 1975. gadā Ženēvā atkal notika konference, kuras dalībnieki no jauna pārdalīja radioviļņu diapazonus. Šīs konferences lēmumiem jāstājas spēkā 1978. gada beigās, bet laikam ASV administrācija nolēmusi modernizēt tai piederošo raidstaciju tehnisko bāzi un palielināt raidītāju jaudu.

Tas attiecas arī uz abām radiodiversantu «balsīm» - «Brīvība» un «Brīvā Eiropa». Līdz ar to Dž. Kārtera administrācija klaji ignorē Helsinku konferences Nobeiguma aktu, kurā teikts: «Dalībnieces valstis atzīme radioinformācijas izplatīšanās paplašināšanos un izsaka cerību, ka šis process turpināsies tā, lai tas atbilstu tautu savstarpējās saprašanās interesēm un šīs apspriedes nospraustajiem mērķiem.»

Par šī pasākuma negatīvo ietekmi uz PSRS un ASV attiecību atmosfēru norādīts PSRS Ārlietu ministrijas 29. aprīļa memorandā ASV vēstniecībai Maskavā. Dž. Karters savu rīcību motivē ar nepieciešamību «nodrošināt brīvu apmaiņu ar informāciju un idejām».

Par to, kādi nolūki patiesībā slēpjas aiz šī it kā Helsinku garā ieturētā apgalvojuma, liecina sekojošs fakts. Par Savienoto Valstu kongresa kontrolētās raidstaciju «Brīvība» un «Brīvā Eiropa» uzraudzības komisijas (Board for International Broadcasting) padomes locekli, pēc Dž. Kartera padomnieka nacionālās drošības jautājumos Z. Bžezinska ieteikuma, tika iecelts profesors V. E. Grifits.

Šis «Austrumu eksperts» 1956. gadā strādāja raidstacijā «Brīvā Eiropa» par politisko padomnieku un saņēma algu no CIP. Tādējādi oficiālā Vašingtona savā propagandā arvien noteiktāk nostājas aukstā kara laikiem raksturīgā pozīcijā. Padomju Savienība un pārējās sociālisma zemes, protams, dos pienācīgu pretsparu ideoloģisko diversiju organizētājiem.

Taču, kā norādīts biedra L. Brežņeva apsveikumā Stingra miera aizstāvju vispasaules asamblejas dalībniekiem, sociālistiskās valstis kopā ar visas pasaules miera piekritējiem turpinās radīt «tādus materiālos, politiskos un morālos apstākļus, kuros kļūtu neiespējama notikumu ievadīšana atpakaļgaitā».

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...