Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) izskatīja Jūsu 2013.gada 18.augusta vēstuli un iepazinās ar vēstulē minēto rakstu portālā Pietiek.
Informējam, ka VARAM Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās pārvaldes (turpmāk – Valmieras RVP) speciālisti jau kopš 2009.gada regulāri, saņemot augstāk minētā raksta autores iesniegumus, veic pārbaudes iesniegumā norādītajā Rīgas līča piekrastes posmā Salacgrīvas novadā. Pēdējā piekrastes apsekošana tika veikta 2013.gada 17.septembrī. Līdz šim nelegālas notekūdeņu novadīšanas vietas, tai skaitā pazīmes par „trubas gala” esamību, nav konstatētas.
Salacgrīvā, tai skaitā iepriekšminētās pludmales tuvumā, ir mājsaimniecības, kuras nav iespējams pieslēgt pie centralizētās kanalizācijas sistēmas. Šajās mājsaimniecībās notekūdeņu apsaimniekošana jāveic decentralizēti, notekūdeņus uzkrājot atbilstoši izbūvētos krājrezervuāros, nodrošinot to regulāru izvešanu attīrīšanai uz komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Diemžēl ir gadījumi, kad netiek nodrošināta atbilstoša mājsaimniecību notekūdeņu apsaimniekošana un neattīrīti notekūdeņi tiek infiltrēti gruntī, veidojot piesārņojumu. Dabā šādus piesārņojuma gadījumus konstatēt un pierādīt praktiski nav iespējams. Valmieras RVP, konstatējot šāda veida pārkāpumu, sazinās ar vietējo pašvaldību, tai skaitā Salacgrīvas novada domi, un informē par pārbaudēs konstatēto.
Lai nodrošinātu mājsaimniecības ar centralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem un samazinātu vides piesārņojuma draudus, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, Salacgrīvā šobrīd tiek īstenots ūdenssaimniecības attīstības projekts. Projekta ietvaros līdz 2014.gada 20.oktobrim paredzēts veikt trīs jaunu kanalizācijas sūkņu staciju būvniecību, kanalizācijas tīklu paplašināšanu par 13 837 m, tai skaitā teritorijā gar piekrasti, kā arī 1645 m kanalizācijas tīklu rekonstrukciju. Ūdenssaimniecības projekta īstenošanas rezultātā plānots nodrošināt 67% Salacgrīvas iedzīvotājus ar normatīvo aktu prasībām atbilstošiem notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumiem.
Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 1.punktam pašvaldības funkcija ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tai skaitā ūdensapgādi un kanalizāciju, notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.
Savukārt Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 32.punkts nosaka, ka par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība, bet, ja tiek izveidota decentralizēta kanalizācijas sistēma, pašvaldība nodrošina visu tajās savākto notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām (34.punkts).
Ņemot vērā iepriekšminēto, VARAM jau 2013.gada 12. jūlijā nosūtīja vēstuli Salacgrīvas novada domei, lai informētu par iedzīvotāju iesniegumu ar bažām par iespējamajiem pārkāpumiem un lūgtu noskaidrot situāciju, kā arī veikt nepieciešamās darbības un informēt VARAM par paveikto.
Informējam, ka 2013.gada 18.augusta rakstā portālā Pietiek minētās Salacgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbojas atbilstoši paredzētajam tehnoloģiskajam procesam un B kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai nosacījumiem. Saskaņā ar Valmieras RVP rīcībā esošo informāciju arī akciju sabiedrības Brīvais vilnis notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbojas atbilstoši B kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai nosacījumiem (pēdējā Valmieras RVP pārbaude veikta 2013.gada 18.jūnijā). Jāpiebilst, ka AS Brīvais vilnis notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atrodas krasta kāpas aizsargjoslā, tāpēc, lai mazinātu piesārņojuma draudus iespējamās avārijas gadījumā, VARAM uzskata, ka AS Brīvais vilnis būtu jāmeklē risinājumi, lai ražošanas notekūdeņus novadītu attīrīšanai uz Salacgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un rosinās uzņēmumu izvērtēt tādu iespēju.
Vienlaikus atzīmējam, ka Valmieras RVP 2013.gada 17.septembra kontroles vizītē konstatēts, ka Rīgas līča piekrastē Salacgrīvā vēl aizvien turpinās jūras izskaloto aļģu sadalīšanās un pūšanas procesi, kuru rezultātā izdalās nepatīkama smaka, kas līdzīga neattīrītu notekūdeņu smakai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
