Par svētdienas sociķiem jeb – viela pārdomām pirms 4.oktobra

Iesaki rakstu:

Pirmais. Latvijas elektorāts (īpaši latviskais) ir izcili stulbs, debils vai sevišķi kaitnieciski noskaņots un ilgojas vien pēc jauki dubļainiem vai mēslos nostaigātiem kirzas zābakiem, kuru papēži uzstājīgi uzmīs tā deģenerētajiem atmirušo smadzeņu podiem.

Otrais. Šis vēlētāju kopums joprojām ir tik naivs, ka tic – oficiālas divvalodības atbalstītāji patiešām ir latviešu valodu godā turoši „sociāldemokrāti”, kas nu tik nāks un visu pārdalīs par labu nabadzīgākajam slānim.

Kā teiktu šo politikāņu draugi austrumos – „mārrutki glāzē”! Katram loģiski domājošam šīs valsts iedzīvotājam ar neapbruņotu aci redzams, ka teju gadsimta ceturksni pēc neatkarības atgūšanas Latvija gribot negribot tikusi pie jauniem kangariem, kuri balsis zvejo tajā latviski „ne bū, ne bē” neprotošu „pilsoņu” barā, kas sapņo par oficiālu rusifikāciju vai tēvoča Vovas „nākšanu palīgā tautiešu aizstāvēšanai”.

Cik neaptēstam, dumjam vai pat ļaunprātīgam jābūt potenciālajam vēlētājam, lai gatavotos atdot balsi par politisko spēku, kas savus patiesos nolūkus un nostāju netieši paguvis atklāt ne reizi vien.

Pirmkārt, šie politiķi gadiem ilgi nav spējuši noformulēt savu viedokli par Latvijas okupāciju pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, lavierējot starp „aneksiju” un citiem „mērenākiem” terminiem.

Kompromisam piedāvātā devīze „okupācija bija, okupantu nav" tikai vēlreiz apliecina saskanīgo politikāņu parodiju vēlmi lavierēt, lai saglābtu aitas un pabarotu vilkus, proti - iegūtu latviešu simpātijas un netiktu izsvilpti no krievu vidus. Kur tad palika okupanti un viņu pēcteči? Gaisā izkūpēja?

Otrkārt, tieši Saskaņa šogad uzskatāmi izvairījās no savas nostājas formulēšanas par Krievijas agresiju Ukrainā, faktiski izliekoties par sprāgušiem ēzeļiem un klusējot atbalstot Maskavas melu propagandu, ka reālu karadarbību un tūkstošiem upuru Ukrainā izraisījis kaut kāds teju vai „zaļo marsiešu” bataljons, par ko Krievija „neko nezina”. Jā, un „humāno zagļu” autokolonnas jau ir tikai labas gribas žests...

Treškārt, tieši saskaņieši (jo īpaši Rīgas mērs, kurš savulaik, būdams 30 gadus vecs, savu uzticību latviskumam apliecināja, nespējot nosaukt šīs valsts himnas autoru!) stāvēja pie „šūpuļa” divvalodības referendumam, atklāti aicinot balsot par krievu kā otru oficiālo valsts valodu Latvijā! Līdz ar to faktiski mazinot jebkādu nepilsoņu motivāciju valsts valodu iemācīties.

Turklāt – neskatoties uz iepriekš deklarēto, ka „norobežosies” no referenduma, ko iniciējuši daži radikālie krievu valodas aizstāvji osipovu, lindermanu, gapoņenko, aijo un citu apšaubāmu, bet Saskaņai gana tuvu stāvošu tipu izskatā.

Ceturtkārt, tieši saskaņiešiem ir līgums ar Vladimira Putina faktiski kūrēto partiju Vienotā Krievija, kas gana labi izskaidro „nevēlēšanos” atklāti izrādīt attieksmi pret lielās kaimiņvalsts militārajām un citām izdarībām abās pusēs tās robežām, Latvijas krievvalodīgo puišeļu sūtīšanu uz Krievijas militārajām nometnēm (tiek ražoti potenciālie „piektās kolonnas” kandidāti?) un inscenētajiem „vaidiem” Vladimironkulim, cik ļoti tos krievus Latvijā apspiež...

Kur vēl tālāk par šādu „politpedofiliju”? Pat nerunājot par pašreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova Krievijā bez mazākās kautrēšanās paustajām simpātijām ar hitleriskām ambīcijām apsēstajam „caram”, kurš esot „labākais, kas vien var būt” (kaut vai „tikai” salīdzinājumā ar Žirinovski un komunistiem).

Piektkārt, tieši saskaņiešu kongress bija vieta, kur šim politiskajam spēkam tuvu stāvošā ekonomiste Jevgenija Zaiceva Latvijas okupāciju pagātnē nekautrējās nosaukt par „nelielas palīdzības sniegšanu” un kur virkne aktīvistu uzstājās krievu valodā. Turklāt Zaiceva ir „alternatīvā Latvijas valsts budžeta” autore, kuras sastādītais „budžets” cita starpā paredzēja tādas „rozīnes”, kā lata devalvāciju par 15%, pamatīgu budžeta deficīta palielināšanu, atteikšanos no eiro ieviešanas uz vismaz 10 gadiem un valsts uzņēmumu iztirgošanu.

Sestkārt, saskaņieši ik gadu maijā atklāti pauž nedalītu atbalstu vodku dzerošajiem „uzvarētājiem” pie Pārdaugavas monstra un mierīgi popularizē oranži melnās lentītes. (Uzruna ar sveicienu „vienotā Krievijā”, kas zina, bija zemapziņas vai īsto nolūku diktēta?)

Septītkārt, partijas politiskās aģitācijas avīzes ir acīmredzami pretrunīgas atkarībā no valodas, kādā tās iespiestas, latviešiem un krieviem pozicionējot nevis savu nostāju aktuālos jautājumos, bet tiražējot to, ko katra no šīm nācijām vēlas dzirdēt (lasīt) – faktiski politiskās liekulības augstākā pilotāža.

Astotkārt, neskatoties uz vājajiem mēģinājumiem sevi pozicionēt kā „sociāldemokrātus”, „Saskaņa” nav piedāvājusi nevienu reālu valsts ieņēmumu avotu, tā vietā spiežot uz sabiedrībā jūtīgākajiem punktiem – par pensionāru sūro ikdienu un nabadzību, pilnām mutēm aicinot tik uz pārdalīšanu, bet neminot nevienu alternatīvu, lai situāciju uzlabotu.

Nav slikts „lieliskais varoņdarbu tops”, ne tā? Īpaši tādēļ, ka tas atstāj maz šaubu, ka „sociāldemokrātija” ir tikai aizsegs acu aizmālēšanai, lai slēptu patiesos nodomus. Lai kā arī šie lamātu „sliktās labējās partijas”, paši – „tik labiņie kreisie” nav ne par matu labāki – nesaimnieciskums manāms ar neapbruņotu aci vispirmām kārtām jau galvaspilsētas satiksmes saimniecībā, Rīgas finanses ir tālu no ideālām, teju katru iepirkumu pavada pamatīga pārmaksa draugu firmām, korupcijas skandāli izskan pietiekami biezā slānī, amatos ar milzu algām tiek sabāzti „pareizās” politiskās piederības pajoliņi, kuriem no attiecīgās jomas sajēgas nav vairāk kā cūkām no kosmonautikas, bet partijas ziedotāji izrādās šaubīgāki par viltotu kredītkarti.

„Latvijas problēma nav krievi, Latvijas problēma ir nabadzība” – nesen no afišu stabiem Saskaņas vārdā deklarēja kāds nobarots mūlis. Saskaņa krievus nevar uzskatīt par problēmu ne Latvijā, ne citviet, jo tie galu galā ir „savējie”, ja neskaita to salīdzinoši nelielo krievvalodīgās sabiedrības daļu, kurai otra valsts valoda nav vajadzīga (jo tā tekoši runā gan latviski, gan krieviski) un kas nav ļāvusies smadzeņu kompostrēšanai Kremļa stilā.

Toties atļaušos apgalvot, ka Latvijas problēma visos laikos ir bijusi politiskie un citi kangari un viņu līdzskrējēji-atsūkātāji. Atmodas laikos brīvu Latviju pašā saknē centās iznīdēt kangaru banda ar rubikiem, ždanokām, lopatiniem, aleksejeviem, dzenīšiem, dīmaņiem un viņu kājlaižu bariem, biezā slānī tiražējot melus labākajās tagadējās Krievijas politikas tradīcijās.

Šodien kangari sapulcējušies zem labi zināma promaskaviskā spēka karoga, gatavi sniegt politisko minetistu pakalpojumus Kremļa elitei, kuras divi galvenie personāži savu nīkulību augumā cenšas kompensēt ar cita nīkulīga tipāža Napoleona cienīgām iekarotāju ambīcijām un agresiju pret citām valstīm.

Par šādiem kaitniekiem – „svētdienas sociāldemokrātiem” – balsot gatavā elektorāta daļa zemāk var krist tikai par vienu pakāpienu – nobalsojot par Latvijas Krievu savienību, kuras „modes ikona” Mitrofanovs, nesagaidījis PVN pazemināšanu saulespuķu sēklām un treniņbiksēm, TV debatēs aizgūtnēm pamanījās izbļaustīties, ka „valdība mūs neklausa” un nebalsta krievu skolas tā, kā šie „politiķi” vēlētos.

Kas gan šie mitrofanovi un viņiem līdzīgie tādi ir, ka valdībai tie būtu jāklausa? Šeit ir Latvija un kārtību te noteiks tās valdība, nevis tas klaigātāju un ākstu bars, kas izlaidies tiktāl, ka daudzu gadu desmitu laikā latviešu valodā nav iemācījies pat elementāras pieklājības frāzes! Ja nu kādam valsts valoda ir kā nagla pakaļgalā un dzīve šeit ir tik grūta, ka krustu šķērsu jāsūdzas Maskavā par „diskrimināciju”, lūdzu – nelojālie un „piektkolonisti” šeit nav vajadzīgi, robeža ir vaļā, un gan jau tajā pusē patvērums atradīsies. Padzīvosiet pāris mēnešus bardaka un korupcijas pārmocītajā dižvalstī un viennozīmīgi apsvērsiet iespēju atgriezties „diskriminējošajā” Latvijā.

Nobeigumā novēlējums ikvienam, kurš gatavs vēlēšanās savu balsi atdot par promaskaviskajiem politiskajiem spēkiem – vienlaikus iepakojiet savu ķermeņu intīmās daļas un nosūtiet uz Rīgas domi kā atbalsta apliecinājumu! Vēlams – kopā ar personu apliecinošu dokumentu, lai partijas līderis un rātskungs zina savus pielūdzējus, citi – vietējos stulbeņus. Jo šo krievmīļu un rusifikācijas patriotu pūli latviskāku nespēj padarīt ne lielāks latvisko uzvārdu īpatsvars listēs, ne tautā cienīta dzejnieka (labi, ka ne šofera!) dēla, potenciālā tautas nodevēja, ielikšana par vienu no lokomotīvēm.

Seko mums